Izstādes

Noslēgusies Pirmā Sēlijas mākslinieku gleznu izstāde

5. Tautas mākslas svētkiem “Sēlija rotā” veltītajā izstādē piedalījās divpadsmit mākslinieki no Sēlijas dažādām vietām. Ilūkstes novadu pārstāvēja Ilūkstes Mūzikas un mākslas skolas pedagoģes Ingūna Liepa, Lelde Kundziņa un Ilona Linarte- Ruža. Aknīstes novadu – Eva Joča, Jēkabpils novadu – Anda Svarāne. Māksliniece no Maskavas Māra Daugaviete un mazzalviete Līga Jukša pārstāvēja Neretas novadu, Ligita Caune – Viesīti un Sandra Ciprusa – Salas novadu. Izstādē bija skatāmi arī jēkabpiliešu Ziedoņa Bārbala, Rutas Štelmaheres un Daces Tropas darbi. Jaunjelgavas novads svētkos piedalījās ar savu izstādi “Laika kaleidoskops”, ko sagatavoja Jaunjelgavas kultūras veicināšanas biedrība, vadītāja Rasma Rinkeviča. Gatavojoties ikgadējam Sēlijas novadu pasākumam “Sēlija rotā”, radās doma kuplināt to ar mākslas darbu izstādi Viesītes Kultūras pilī, aicināt piedalīties izstādē māksliniekus, kas uzskata sevi par Sēlijas māksliniekiem, Sēliju gleznojošiem, tai piederošiem un to mīlošiem. Tas bija pirmais mēģinājums pulcināt kopā kaut nelielu daļu radošu mākslas pasaules personību, kas Sēlijas iespaidus pārvērš krāsu, formu un laukumu melodijās. Ilūkstes Mūzikas un mākslas skolas direktore Ilona Linarte-Ruža iespēju uztvert un redzēt notiekošo dabā, sadzīvē, ikdienā tiekoties ar sabiedrības pārstāvjiem, uzskata par interesantu un bagātu piedzīvojumu. “Daudzi to patur sevī, bet daži to atspoguļo prozā, dzejā, citi vizualizē tikai viņiem raksturīgā tēlotājmākslas stila manierē. Mani fascinē Latvijas dabas ritmi un unikāla tikai šai valstij raksturīgā krāsu mijiedarbība. Kompozicionālais ritmu un laukumu savienojums, kas veido vizuālo tēlu, ir manas radošās darbības neatņemama sastāvdaļa”, tā par sevi raksta māksliniece. Jāpiekrīt viņas teiktajam, ka “mēs katrs dzīvi izdzīvojam savādāk un skatāmies uz to caur savu skatu prizmu”, tāpēc divpadsmit mākslinieku redzējums ir tikpat daudz “logu” uz pasauli, tverot to visā daudzveidībā. Ilūkstes Mūzikas un mākslas skolas skolotāja Ingūna Liepa par gleznošanas procesu saka: “Gleznošana sniedz man iespēju nepriekšmetiski domāt – es spēlējos ar dažādu priekšmetu formu un enerģiju līdz tie pārvēršas par abstrakcijām.” Viņas darbos dabas objekti pārtapuši plastiskās līnijās un krāsu laukumu spēlē. Lelde Kundziņa strādā Ilūkstes Mūzikas un mākslas skolas Ilūkstes klasē. Mākslinieces darbi staro patiesā krāsu priekā. Krāšņie ziedi aicināt aicina nepaiet garām, it kā uzrunājot mūs ar savu dabas radīto burvību. Leldes Kundziņas pasaule ir krāsaina un koša. Tādu viņa to parāda arī mums. Izstādes apmeklētāji priecājās par Sandras Ciprusas gleznām, kas pārsteidz ar ainavu patieso krāšņumu. Par sevi māksliniece saka: “ Krāsu pasaulē esmu ar visu sirdi un dvēseli. Gleznas radīšanas procesā es ieguldu daudz vairāk nekā tikai laiku un darbu, es ieguldu daļu no sevis, savas domas, emocijas, sajūtas. Tādēļ es atceros katru savu gleznu un zinu, kādu ceļu tā ir aizgājusi, jo katra glezna “pieaug” pie sirds. Ar saviem darbiem aicinu cilvēkus pamanīt un apzināties, cik skaistā un krāsainā pasaulē mēs dzīvojam. Katrs mākslinieks glezno citādāk, katrs lietas redz un interpretē citādāk, un nav tik svarīgi, kā Tu glezno, bet cik daudz emociju Tavi darbi rada skatītājos”. Vairākums mākslinieku ikdienā strādā citu darbu, arī Anda Svarāne. Viņa ir keramiķe un Jēkabpils mākslas skolas Zasas filiāles skolotāja. Viņas izstādītās grafikas ir radītas Latvijas – Lietuvas mākslinieku plenēra laikā Zasā, amatniecības centrā “Rūme”, kur māksliniece strādā arī ikdienā. Darbi tapuši kā ilustrācijas Raiņa bērnu dzejas krājumam “Satikšanās sabiedrībā”, kuru biedrība “Sēļu pūrs” ar VKKF atbalstu izdeva 2015.gadā. Jēkabpils Mākslas skolas Aknīstes filiāles un Aknīstes vidusskolas vizuālās mākslas skolotājai Evai Jočai vislabāk patīk gleznošana. Visbiežāk tiek gleznotas ainavas, ziedi un klusās dabas. Arī portreti. Otra aizraušanās ir tekstilmāksla- filcēšana. “Gleznošana ir māka ne vien paskatīties, bet arī ieraudzīt lietas, vietas un cilvēkus ar pavisam citu skatienu”, saka māksliniece, kas vada mākslas nodarbības gan pirmskolas vecuma bērniem, gan jauniešiem un pieaugušajiem.
Līgas Jukšas gleznotās ainavas ir sulīgu krāsu triepienu piesātinātas. Dzimtās puses daba pat šķietami pelēkā gadalaikā saista ar savu burvību un uz mākslinieces audekla pārtop dzīvespriecīgā vilinājumā. Tā ir viņas Sēlija: pierobežas upe palu laikā, ziedoša ābele pie mājas un dzirkstošs gladiolu pušķis. Savulaik maģistratūrā studētā tēma par figurālajām kompozīcijām kubismā jaušama arī viņas rokrakstā. Jēkabpils Mākslas skolas direktors Ziedonis Bārbals viesītiešiem ir labi pazīstams mākslinieks no Ligitas Caunes organizētajiem plenēriem. Viņa gleznas rotā Viesītes pašvaldības, vidusskolas telpas un atrodamas muzeja „Sēlija” krājumā. Uz aicinājumu pateikt pašu nozīmīgāko mākslā viņš atbild: „Mākslas darbā mani saista: pārdzīvojums, emocijas, dzīvesprieks, atklājums (jaunais) – tas arī palīdz ikdienas darbā. Patiess, īsts darbs ir tas, kurš spēj uzrunāt un izpaust savu darba tapšanas noskaņojumu. Māksla nevar būt vienaldzīga, neemocionāla, formāla, bez izteiksmes un jēgas!” Viesītes plenēru dalībniece bijusi arī māksliniece Dace Tropa. Viņas darbdienu uzdevums ir ievadīt skolēnus vizuālās mākslas pasaulē, bet pārējā laikā viņa glezno, piedaloties plenēros, izstādēs. Pateicoties viņai, skolotāja Arkādija Kasinska balva vizuālajā māksla jau divus gadus aizceļojusi uz Salas vidusskolu pie viņas audzēkņa Rodrigo Tuča. Māksliniece Māra Daugaviete dzimusi un dzīvo Maskavā, bet Neretas vasaras viņu sauc atpakaļ uz mātes Lūcijas Daugavietes dzimteni, un te viņu uzskata par savējo. Gleznai nav tautības, bet viņas darbos dzīvo latviskā dabas mīlestība. Glezniecībā viņu interesē arī vispārcilvēciskas tēmas, bet Sēlijā Māra ir otrajās mājās, kur viņas „Čaupanānos” zied lauku puķes, smaržo Līgo vakara zāļu pušķi un visur skats apstājas pie gaismas, kas drīz pārtaps gleznās. „Krāsai jādzimst iztēlē, gaismai jādzimst no krāsas, darbam jātop kā dāvanai, kad pakāpeniski, intuitīvi taustās, sevi apliecina tas, kam jābūt: glezna it kā rodas pati, ved mani tur, kur tā grib”, teikusi māksliniece. Dzejnieces un gleznotājas Rutas Štelmaheres pamatnodarbošanās ir gleznošanas, tekstilmākslas un mākslas valodas pamatu skolotājas darbs Jēkabpils mākslas skolā. „Ja man ir jāizvēlas starp mākslu, dzeju un cilvēku, parasti izvēlos pēdējo. Pilni pagalmi cilvēku – tā ir mana ikdiena”, teikusi māksliniece. „No mākslas tik vienkārši aiziet es nespēšu. Man ļoti patīk gleznot. Un tas man sagādā mazāk pūļu, nekā rakstīšana. Vēl viens iemesls, kāpēc cenšos izrauties no savas vides – lai netiktu pie krāsām un audekla. Vismaz periodiski. Man kaut kā jāregulē šī manī noritošā cīņa starp mākslinieci un dzejnieci, lai radītu otrajai kaut nedaudz godīgākus radoša darba priekšnoteikumus. Man vizuālā māksla un dzeja ir divi atšķirīgi domāšanas veidi, ir grūti tos savienot”. „Mani gleznojumi patiesībā ir mana atzīšanās mīlestībā – pret mākslu un Latvijas dabu. Varbūt tās ir dabas vīzijas, varbūt cilvēka dvēseles uzplaiksnījumi krāsās”, rakstījusi māksliniece Ligita Caune. „Latvijas vasara ar puķu pļavām, pelēkām debesīm un smagiem mākoņiem, saules lēktu un rietu, miglas pielietu pļavu, vai to var nemīlēt? Vai to var negleznot?” Daudz gleznoti arī ūdeņi, piekrastes, laivas, tik daudzveidīgi, mazliet romantiski un gaiši. Tādus redzam arī izstādē mākslinieces darbus. Un, protams, Viesīti! „Mazie, pelēkie, sašķiebušies šķūnīši, kā mazi rūķīši puķu dārzos ieaugušie – tas viss ir tik gleznojami un rimti… un tik saprotami un mīļi, kā nekur citur pasaulē, jo „.. te ir mana dzimtene.” Gadskārtējais Sēlijas novadu apvienības kopīgais pasākums „Sēlija rotā” Viesītē notika vienā no lietainākajām dienām šogad Sēlijā, tomēr kopā sanākšanas prieku tas daudz nemazināja. Uz lietainā 1.jūlija svētku dienas dabas radītā pelēkā un slapjā debesu fona gleznu izstādes Kultūras pilī iezaigojās kā košas un dzīvespriecīgu krāsu pilnas varavīksnes. Tās rotāja Sēliju ar radošumu, darbīgumu, garīgu bagātību un lepnumu raisošiem talantiem. Bija patiess sadarbošanās prieks un gandarījums par rezultātu, cerot nākamajā gadā redzēt kopā vēl citu mākslinieku darbus Otrajā Sēlijas mākslinieku gleznu izstādē. 10.08.2017.

Pateicībā Viesītes muzejs „Sēlija”.