izstāde par Leimaņu skolu vēsturi

Leimaņu pagasta skolu vēsture.

1949.g.1.novembris Indāru skolā

1929.g.22.septembris. Skola Biržu- Bērzgala pusmuižas klēts ēkā

Novembra vidū Leimaņu Tautas namā būs skatāma izstāde par izglītības vēsturi pagasta teritorijā.

Tagadējā Leimaņu pagastā ir bijušas 2 skolas: Bērzgala un Aizpores. Bērzgala skola atradās toreizējā Biržu pagasta teritorijā, bet Aizpores skola- toreizējā Aknīstes pagastā. Bērzgala skolas pirmsākumi meklējami jau 1836.gadā, kad Biržu draudzē ( Muižgalā jeb Biržos un Bērzgalā jeb Leimaņos)  tiek dibinātas skolas zemnieku bērniem, arī telpas skolai tiek meklētas zemnieku mājās. Pirmo telpu klases vajadzībām Leimaņos nomā ,,Burkanārēs’’( tagad ,,Līvās’’), un par skolotāju strādā Jānis Rūtiņš, kurš izglītību ieguvis pašmācības ceļā. Atalgojumu viņš saņem  labībā un pārējo laiku ārpus skološanas strādā lauksaimniecībā. Viņš bērnus skolo līdz 1850. gadam. Gan J.Rūtiņa laikā, gan vēlāk  skola telpas maina gandrīz katru gadu, ceļojot no vienas zemnieku mājas un otru. Skolas nosaukums ir  attiecīgās mājas nosaukums (informācija no raksta laikrakstā ,,Jēkabpils Vēstnesis’’24.02.1938).

Tā turpinās līdz 1879. gadam, kad pavasarī pēc Biržu pagasta pasūtīta un arhitekta izstrādāta plāna tiek likti pamati jaunai divstāvu mūra skolas ēkai ( netālu no Biržu-Bērzgala pusmuižas Leimaņu virzienā ). Telpas ir ērtas un plašas, kas tajos laikos ir liels retums. Skolā var mācīties 100 bērni. Par skolotājiem strādā Juris Kēmans un Juris Kalvītis, kuri arī pamatā izglītību guvuši pašmācības ceļā.

1883.gadā skola nodeg, un 1885.gadā uz vecajiem pamatiem pēc būvuzņēmēja Baloža projekta pagasts uzceļ jaunu, bet ērtību ziņā tā vairs nav tik laba kā pirmā celtne. Sākoties pārkrievošanai, abi esošie skolotāji darbu ir spiesti pamest, bet par skolotājiem ievēl  Mārtiņu Stradiņu un Juri Namnieku. Pirmā pasaules kara laikā 1915.gadā skola paliek tukša, jo vairums iedzīvotāju dodas bēgļu gaitās, arī Stradiņu ģimene.  Pēc Imanta Jukumsona atmiņām- vācu karaspēks skolu nojauc, lai iegūtu ķieģeļus nocietinājumu būvēm.

Pēc Pirmā pasaules kara, lai atsāktu skolas darbu, atkal jāmeklē telpas lauksaimnieku mājās. 1921.gadā pagasts skolas vajadzībām piešķir Biržu- Bērzgala pusmuižas ēkas, izremontējot klēti un dzīvojamo ēku. 1922.gada 16.decembrī savu darbību uzsāk Biržu- Bērzgala 6.kl.pamatskola. Par skolotājiem strādā Bertmejs un Marija Kiopi, Jānis Ziedāns un vēlāk arī Irma Vanders. Skolā mācās aptuveni 140 bērni.

1929.gada 7.novembrī tiek likti pamati jaunajai Bērzgala skolas ēkai. Turpmākajos gados ievērojamākie skolotāji ir Kārlis un Lilija Freimaņi, Olga Revīzere, Imants Jukumsons, Irma Krievāne- Bīgestāne uc. Mācības šajā plašajā un gaišajā skolā turpinās līdz skolas slēgšanai 2015.gadā, kad 12.jūnijā izskan pēdējais izlaidums.

Leimaņu pagasta otrā galā ( toreizējā Aknīstes pagasta teritorijā- Aizpores pusē) skola izveidojas 1929.gada 4.septembrī , kad pēc zibens spēriena nodeg Aknīstes puses Kalnaģeidānu skola. Pēc Jāņa Britāna atmiņām, Aknīstes pagasta valde nolemj šo, līdz pamatiem nodegušo, skolu neatjaunot, bet sadalīt to divās jaunās skolās. Vienai telpas savās mājās atvēl Jānis Sala , saglabājot tai Kalnaģeidānu skolas nosaukumu. Otro pusi izglābto mantu un grāmatu uz savām mājām ,,Indārēm’’ pārved  lielākais Aizpores saimnieks Jānis Audriņš, izveidojot Indāru skolu.

1934.gadā skola pārceļas uz Jāņa Ūdra mājām „Zariņos”.1940.gada pavasarī  Jāņa Ūdra ģimenē jau ir pieauguši bērni , tāpēc mājā kļūst šauri. Telpas skolai labprāt piedāvā kaimiņš Jānis Kiops, atvēlot savu nelielo māju. Lai to paplašinātu, vasarā ar steigu piebūvē klāt telpu klasei. Materiālus piebūvei piedāvā Jānis Šonka, skolai pārdodot savu veco riju. Jaunā klases telpa ar izjaucamu dēļu sienu tiek sadalīta divās daļās. Diemžēl, mājas īpašnieks Jānis Kiops jau rudenī drīz pēc būvdarbu beigšanas nomirst ar trieku. Skolotāji toziem mainās vai ik mēnesi.

Pēc 1945.gada skolu pārdēvē par Aizpores skolu. 50-tajos gados skolā strādā skolotājs Kušķis, Alberts Mežaraups, bet pēdējā ir Ņina Ozoliņa. Aizpores skolu likvidē , kad visā Latvijā sākas mazo lauku skolu likvidēšanas drudzis, bet pašu skolas ēku padomju gados nodedzina civilās aizsardzības mācībās.

Izstādē būs redzama skolu vēsture gan fotogrāfijās, gan arhīvu dokumentos, atmiņu pierakstos, laikrakstos u.c. vēstures liecībās.

Ina Sēle.