Baltu Vienības diena Strobuku pilskalnā

Baltu Vienības ugunis Strobuku pilskalnā

Strobuku pilskalnā

Baltijas jūras austrumu piekrastē dzīvojošos ļaudis kopš seniem laikiem vienojušas kopīgu senču saites, paražas un tradīcijas, baltu valodām un kultūrai kopīgas saknes. Baltu tautu senčiem bieži nācies cīnīties ar iebrucējiem, lai aizsargātu savu zemi, savu tautu, savu ģimeni. Balti izdzīvoja, jo viņu spēka avots – vienotība un dzīvesziņa. Savu tautu saknes pieminot, vienotību saglabājot 2017. g. 22. septembrī baltu zemju pilskalnos atmirdzēja Vienības ugunis, kuras vēl nozīmīgākas nekā citkārt padarīja Lietuvā atzīmējamais Pilskalnu gads.

Baltu Vienības uguņu sasauksmes būtība: apmeklēt baltiem svarīgas atceres vietas, iekurt ugunis pilskalnos un citās ar baltu vēsturi un kultūru saistītās vietās, tādējādi vienojot baltu pēctečus un zemes. Tāpēc Neretas novada Pilskalnes pagasta Strobuku pilskalnā piektdienas, 22.septembra vakarā pulcējās Neretas un Jaunjelgavas novadu skolu jaunatne, skolotāji, Neretas novada un Pilskalnes pagasta iedzīvotāji, lai kopīgi svinētu baltu Vienības dienu.

Pilskalnes pagasta pārvaldes darbinieki kā sava pagasta saimnieki, viesus sagaidot, bija parūpējušies par Strobuku pilskalna sakopšanu, skaista ugunskura izveidošanu, galdiņiem un koka bluķīšu sēdekļiem.

 

No Jaunjelgavas novada ieradās Jaunjelgavas vidusskolas skolēnu grupa un skolotājas Inese Mireka un Ilga Bruņeniece. Daudzeses pamatskolas skolēni, direktors Valdis Puida un mūzikas skolotāja pievienojās kaimiņu skolas pārstāvjiem kopīgā lāpu gājienā no lielceļa līdz Pilskalnam. Vakara saule laidās uz rietu, diena sāka krēslot, bet skolēnu nestās lāpas paildzināja gaismas ceļu šajā dienā. Nonākuši pilskalnā, skolēni izvietoja degošās lāpas aplī ap ugunskuru. Rietošās saules gaismā ciemiņi iepazina pilskalnu, tā tuvāko apkārtni. Dienai dziestot, ugunskuru aizdedza pilskalnietis Dmitrijs Grigorskis. Viesiem pievienojās Pilskalnes pagasta centra jaunieši un pieaugušie iedzīvotāji, Mazzalves pamatskolas skolēni. Jaunjelgavas vēstures skolotāja Inese Mireka atklāja pasākumu un aicināja klātesošos vienoties kopīgā latviešu tautas dziesmā ģitāras pavadībā, kuru spēlēja Daudzeses pamatskolas mūzikas skolotāja. Pēc tam L. Ozoliņa iepazīstināja ar Strobuku pilskalna vēsturi, teikām un nostāstiem. Skanot nākamajai dziesmai, pilskalnā ieradās un vienojās dziesmā Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas skolēnu grupa skolotāju Lijas Saldoveres un Rutas Aukšpoles vadībā.

Pēc apvienotās Jaunjelgavas vidusskolas un Daudzeses pamatskolas skolēnu grupas stāstījuma par baltu vēsturi, baltu Vienības dienas vēsturi un Atskaņu hronikas fragmentu lasījuma skolēnu komandām tika dots uzdevums meklēt pilskalnā apslēpto mantu. Kaut arī bija iestājusies tumsa, jaunieši veikli sekoja maldugunīm un atrada visus apslēptās mantas saiņus, kuros visiem par pārsteigumu bija rudens āboli.

Kas būtu svētki bez cienasta? Daudzeses skolas direktors V. Puida visus aicināja uz cienastu, ko atveduši līdzi – rupjmaizi ar medu un tēju. Pilskalnieši cienastu papildināja ar savu maizes klaipu, speķa rausīšiem, vēja kūkām un kvasu.

Pēc cienasta, lai sveicinātu apkārtējos pilskalnus, gaisā tika palaisti gaismas lukturi. Vēl kopīga dziesma, sarunas par seniem, senākiem un ne tik seniem un mūsu laikiem. Tad Ilgas Bruņenieces uzruna, pateicības vārdi par kopā būšanu senajā pilskalnā un mājupceļš, kurā līdzi – mājinieku ceļamaize – āboli, kas atrasti kā apslēptā manta.

Pasākums, kas vienoja apmēram 50 Neretas un Jaunjelgavas novada skolu jauniešus un pieaugušos cilvēkus, skolotājus, novadpētniekus, pašvaldību darbiniekus, bija sirsnīgs, vienojošs. Pēc pusotras stundas kopā būšanas, šķiroties mājupceļam, vismaz man bija sajūta, ka ir par maz būts kopā un negribas iet projām. Varbūt nākamgad jāsāk svinēt dažas stundas agrāk – pēcpusdienā, agrākā pievakarē? Pietrūka gaišās dienas daļas, lai iepazītos tuvāk ar pilskalnu, parunātos, izspēlētu kādu spēli, rotaļu. Bet varbūt arī nē, jo saturs pasākumam bija labs, un atmiņā ilgāk paliekot tad, kad liekas – par agri aizgāji.

Lidija Ozoliņa