Eiropas kultūras mantojuma dienu karogs Viesītes novadā

2017. gada 10. septembris- Eiropas kultūras mantojuma diena “Vēsturisku notikumu vietas” Viesītes novadā, veltīta pirmo Augškurzemes dziedāšanas svētku atcerei, kas notika 1873. gada 22. augustā.

Programma

15:00 Eiropas kultūras mantojuma dienas atklāšana Sunākstes baznīcā.

          “No dziedāšanas svētku vēstures Sēlijā” (E. Bindemaņa privātkolekcija), izstādes prezentācija – Viesītes muzeja “Sēlija” vadītāja I. Svilāne

Eiropas kultūras mantojuma dienu karoga uzvilkšana mastā – Viesītes novada domes priekšsēdētājs A. Žuks un izpilddirektore S. Lūse, Sunākstes pagasta pārvaldniece    I. Vītola, Stendera biedrības valdes loceklis J. Dimitrijevs.

Atcere Stenderu kapu kalnā – Sunākstes pamatskolas skolotāja Dz. Baltruna, Sunākstes pamatskolas 9. klases un Jēkabpils mūzikas skolas vijoles klases audzēkne       E. Zvejniece.

16:00  Sunākstes Mācītājmuižas dārza svētki. Sadziedāšanās ar kapelu  „Aizezeres muzikanti” no Kokneses.  

Īpaša vēsturiska vieta Viesītes novadā ir Sunākstes baznīca, Stenderu kapu kalns, Bildu ābeces taka un Sunākstes mācītājmuižas teritorija. Eiropas kultūras mantojuma diena pie mums veltīta pirmo Augškurzemes dziedāšanas svētku atcerei, kas notika 1873. gada 22. augustā. No dziesmusvētku vēstures atceramies, ka šī paša gada 26. – 29. jūnijā Rīgā notiek Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki, kuros piedalās 45 kori ar 1003 dziedātājiem. Pirmā dziesmu diena gan izskan deviņus gadus agrāk- 1864. gadā Dikļu mācītājmuižas dārzā.                                                                                                   Tikai nepilnus divus mēnešus pēc lielajiem dziedāšanas svētkiem 1873. gadā tādi notiek arī Sunākstes mācītājmuižas birzī  (dārzā). Jēkabpils Vēstures muzejā glabājas šo dziesmusvētku programma. Pēc tās redzams, ka svētkiem bijušas trīs daļas- dziedāšana baznīcā, pie Vecā Stendera kapa un mācītājmuižas birzī, kur “īpaša svētku vieta bij’ sataisīta”. Kāda anonīma dziedātāja raksts par šiem svētkiem “Latviešu Avīzēs” vēstī par to, ka jau dienu iepriekš dziedātāji sabraukuši uz kopmēģinājumu, ar ” karogiem, biedrību zīmēm un arī bez tām”. Otrajā dienā svētkos piedalījās astoņi kori no sešām dziedāšanās biedrībām ar 200 dziedātājiem.  Rakstītājam šķiet, ka klausītāju  bijis daudz – 5 – 6 tūkstoši.

JkNM 923

19. gadsimts ir latviešu nacionālās Atmodas laiks, un Augšzemē ļaudis dzīvo līdzi visiem notikumiem. Šajā laikā te kalpo Vecā Stendera mazmazdēls Karls Gotlobs Stenders (1830 -1894). Ļaužu atmiņās viņš palicis kā “nejauks, bet enerģisks, un sprediķi mācējis tā teikt, ka visa baznīca raudājusi”, par Stenderu dzimtu stāstot, raksta profesore Māra Grudule. Viņa atradusi publikācijās, ka Karls Gotlobs Stenders dibinājis pirmo kori Sunākstē, un kora dziedāšana vairākkārt minēta arī turpmāk. Šajā laikā kori darbojas arī visos apkārtējos pagastos. Sunākstes jeb Augškurzemes dziedāšanas svētki ir nozīmīgs vēsturisks notikums,  ar ko aizsākās mūsu novadu dziesmusvētku tradīcijas.