Sēļu kluba kopsapulce

foto: Agita Grīnvalde

2019. gada 19. janvārī 

Dienas kārtībā:

  • Sēļu klubs 5 gados, 2018. gada pārskatsOIeceres,
  • “Slepenais” viesis
  • Jaunu biedru uzņemšana
  • Sēļu kluba valdes vēlēšanas
  • Neretas novada novadpētniecības muzeja apmeklējums

Biedrība Sēļu klubs dibināta pirms pieciem gadiem – 2014. gada 10. janvārī Aknīstē, reģistrēta Viesītē – ierakstīta LR Uzņēmumu reģistrā 2014. gada 31. janvārī.

Tajā laikā Viesītes novadam bija uzticēta 7. Sēlijas kongresa sagatavošana, bet muzejam „Sēlija” un Sēļu klubam jāveic organizatoriskais darbs. Tā bija iespēja iegūt domubiedrus un atbalstītājus, kas Sēlijas atdzimšanu uztver un saprot kā vēstures dotu iespēju mūsu identitātes, savu sakņu un piederības noskaidrošanā un izprašanā, attiecinot to katram uz sevi personīgi. Tas dod pamatu mūsu katra dzīvei, ja to apzināmies, izjūtam un respektējam. Tā ir vienreizēja sajūta – būt piederīgam, līdz ar to arī atbildīgam un lepnam par savu vietu.

Bet jāņem vērā, ka Sēlijas vārds no aizmirstības izcelts tikai pirms divdesmit gadiem, tāpēc mēs Sēļu klubā esam vieni no tiem, kam tas ļoti rūp un kas paši grib aktīvi darboties Sēlijas vārda un idejas stiprināšanā. Saprotam, cik būtiski mums justies kā sēļu pēctečiem, kas daudzās paaudzēs dzīvo šajā Daugavas krastā. Varbūt mūs jāsauc par sēliešiem, kas apdzīvo seno sēļu zemes? Lai arī tā, tomēr te ir mūsu mājas, sevi sajūtam kā šīs vietas neatņemamu daļu, pat arī tad, ja mājās runājam citā valodā.

    Sēļu kluba kopsapulce bija domubiedru tikšanās, šoreiz klātienē, jo parasti sazināmies internetā vai pa telefonu. Katrs nedaudz iepazīstināja klātesošos ar savu darba jomu, arī ar jauno Sēļu kluba biedru – „Kultūras veicināšanas biedrību” no Jaunjelgavas. Sēļu kluba valdes priekšsēdētāja atskaitījās ne tikai par aizvadīto gadu, bet arī dalījās iespaidos par kopā paveikto visu piecu gadu sadarbības laikā, jo varējām to atzīmēt arī kā pirmo piecu gadu pastāvēšanas jubileju.

Pārrunājām gan paveikto, gan ieceres jaunajam sadarbības periodam – 2019. gadam. Pagājušā gada sākumā tika pabeigts darbs pie pirmā izdevuma „Sēļu Kluba Avīze”. Tā bija veltīta personībām, kam 2017. gadā savos novados atzīmējām apaļas vai pusapaļas gadskārtas. Tas parasti ir iemesls pārskatīt jubilāra dzīves gājumu, vismaz to, ar ko viņš ieies Sēlijas vēsturē. Šajā gadā plānojam izdot nākamo avīzes numuru, atrisināt arī jautājumu par finansējumu. Par neveiksmi var uzskatīt to, ka papīra formātā netika izdots jau iespiešanai sagatavotais izdevums „VII Sēlijas kongress Viesītē”. To nolemts reģistrēt un iesniegt Latvijas Nacionālajai bibliotēkai digitālā formātā. Tas būs lasāms ne tikai tur, bet arī Sēļu kluba mājas lapā.

Sēlijā notiek daudz dažādu pasākumu, bieži vien vienlaicīgi kaimiņu pagastos, kad iedzīvotājiem jāizvēlas, uz kuru doties. Tāpēc esam vienojušies, ka, tāpat kā līdz šim, informēsim viens otru ar Sēļu kluba mājas lapas un feisbuka starpniecību arī par saviem rīkotajiem vai zināmajiem sava pagasta pasākumiem, bet galvenais,- aicināsim viens otru piedalīties tajos. Mājas lapā redzamas aktualitātes un notikumi, izveidota sadaļa Ielūdz, kur katrs Sēļu kluba dalībnieks var ievietot savu informāciju.

   Sēļu klubs maijā aicina uz Latviešu folkloras krātuves Garamantas.lv izbraukuma semināru Neretā. Precīzs laiks būs zināms martā. Uz savas biedrības pasākumiem aicinās Paula Sukatnieka memoriālās mājas vadītāja Vanda Gronska Dvietē, Saukas pagastā Valdis Piekuss – uz tradicionālo Draudzes dienu Saukas baznīcā jūlija pēdējā sestdienā, kur paredzēta tikšanās ar pazīstamo žurnālistu un dzejnieku Andri Grīnbergu.

Jaunizveidotā Neretas novada novadpētniecības muzeja iniciatore un vadītāja Lidija Ozoliņa aicinās uz savas biedrības „Pārupes mantinieki” pasākumiem Leišmalē, Sēlijas rakstnieces Lūcijas Ķuzānes dzimtas mājā-vecajā Gricgales krogā. Lidiju Ozoliņu te pazīst visi. Sveicām viņu ar kārtējo dāvinājumu savam pagastam. Lidija prezentēja savu jaunāko grāmatu „Neretas novada ļaužu spēka vārdi”, almanahs, II gadagājums, kas tikai pirms dienas atvests no tipogrāfijas. Kopsapulces noslēgumā paviesojāmies arī topošajā muzejā, kas biedrības un Neretas pašvaldības veiksmīgas sadarbības rezultātā atradis piemērotas telpas Jāņa Jaunsudrabiņa Neretas vidusskolas Mazajā skoliņā.

Kad veidojām savu biedrību, plānojām kopīgajos pasākumos iesaistīt vietējo pagastu cilvēkus, tā ienesot kaut ko jaunu viņu ikdienā. Populārākie no šiem pasākumiem bija ceļojumi,- rakstnieku piemiņas vietu apmeklējumi un pilskalnu apceļošana. Tā kā tas saistīts ar jaunu zināšanu un iespaidu gūšanu, nolēmām to nosaukt par Sēlijas akadēmiju. Šajā gadā vasarā iecerēts rīkot Radošās dienas ar simpoziju un meistarklasēm. Tam būs vajadzīga vieta kādā no novadiem, kuru tad nosauksim par Sēļu kluba Ceļojošo rezidenci, jo nākamajā gadā mūsu Rezidence pārvietosies uz citu novadu.

Esam atvērti katram priekšlikumam un jaunai idejai, gatavi ienest labas pārmaiņas savos plānos. Viena no tādām idejām ir ekspedīcija uz Sēlijas austrumu robežām. Mērķis nav noskaidrot, kur sākas vai beidzas Sēlijas kultūrvēsturiskais reģions, bet gan to, kas dzīvo Zemgales pašā kartes „astītē” aiz Daugavpils. Latgalieši, zemgalieši vai sēlieši? Vai sauksim arī to par Sēliju? Tāda ekspedīcija būtu svētīga arī uz Vidzemes pusi, bet par to citā vasarā.

Sēļi-viena no baltu ciltīm, kas mums atstājusi maz liecību par savu kultūru, tomēr tās ir tik pārliecinošas, lai varētu teikt,- te sensenos laikos dzīvoja sēļi. Aicināsim atzīmēt Baltu vienības dienu 22. septembrī, apceļot Sēlijas pilskalnus, lai tur sajustu vistiešāko saikni ar pagātni.

Esam iegādājušies savu Sēlijas karogu, lai tas atgādina par mūsdienu simboliku, kas piešķir svarīgumu un krāšņumu kopā sanākšanas brīžiem.

„Zaļš – cerība un draudzība, un prieks, kas dzīvi gaišu dara…

Balts – gara spēks, mums sēļiem dots, lai tautas druvā darbus veicam…

Un sarkans pieder tēvzemei kā svētā solījuma ķīla…”

Šie mūsu karoga krāsas skaidrojošie vārdi ir no korporācijas „Selonija” himnas-Krāsu dziesmas (Selonija, 1880-1990. Selonija. New York. 1994. 152.-155.lpp). Himna vajadzīga arī Sēlijai vai Sēlijas novadu apvienībai. Domājam, ka par tādu varētu kļūt 8. Sēlijas kongresā Jaunjelgavā dziedātā dziesma „Sēlijai”.

Pietiekoši daudz punktu jaunā gada plānā, cerot, ka lielākā daļa veiksmīgi realizēsies. Kopsapulce ievēlēja jauno Sēļu kluba valdi trīs cilvēku sastāvā: Ilma Svilāne, Lidija Ozoliņa, Vanda Gronska. Visi bija vienisprātis, ka darbosimies, apvienojot spēkus un resursus. Sadarbību apliecināja arī mūsu sapulces „slepenais” viesis – atraktīvais barons fon Hāns, Ērberģes muižas barona Vilhelma fon Hāna (1792-1850) pēctecis.

Lielākā daļa Sēļu kluba biedru nāk no dažādiem Sēlijas novadu apvienības pagastiem, aktīvi darbojas savās dzīves vietās, lai katra aizvadītā diena būtu jēgpilna. Vairāki no viņiem paši vada kādas biedrības, kas arī darbojas vietējās sabiedrības un mūsu Sēlijas labā. Arī tie, kas dzīvo citur, tāpat sajūt savu piederību Sēlijai un ir ar to cieši saistīti. Arī turpmāk laipni aicinām pievienoties mūsu Sēļu klubam, lai atbalstītu viens otru, kopā darbotos un arī ko labu paveiktu Sēlijas vārda stiprināšanā un daudzināšanā. Ja nevarat piedalīties tiešā veidā, Sēļu klubam nepieciešami arī biedri, kas atbalsta, ir domubiedri, sniedz idejas un dod padomus. Gaidām jaunus dalībniekus savā Sēļu klubā, neatkarīgi no vecuma, tautības vai dzīves vietas, ja tikai jūtaties kā sēļi vai sēlieši.

Par mums var lasīt Sēļu kluba mājas lapā www.seluklubs.lv.

Sēļu kluba valdes priekšsēdētāja Ilma Svilāne