2016, 2017

2017 . gada  10. septembris- Eiropas kultūras mantojuma diena Viesītes novadā,

veltīta pirmo Augškurzemes dziedāšanas svētku atcerei, kas notika 1873.gada 22.augustā.

Pasākuma norise:

  • 15:00 Eiropas kultūras mantojuma dienas atklāšana Sunākstes baznīcā.
  • Eiropas kultūras mantojuma dienu karoga uzvilkšana mastā.
  • Aizlūgums Stenderu kapu kalnā.
  • Sunākstes mācītājmuižas dārza svētki, sadziedāšanās ar kapelu “Aizezeres muzikanti” no Kokneses.

Kursēs autobuss: pl.14:30 Viesītes Kultūras pils – Sunākstes baznīca,

                            pēc pasākuma: Sunākstes baznīca – Viesīte

Īpaša vēsturiska vieta Viesītes novadā ir Sunākstes baznīca, Stenderu kapu kalns, Bildu ābeces taka un Sunākstes mācītājmuižas teritorija. Eiropas kultūras mantojuma diena pie mums veltīta pirmo Augškurzemes dziedāšanas svētku atcerei, kas notika 1873. gada 22. augustā. No dziesmusvētku vēstures atceramies, ka šī paša gada 26. – 29. jūnijā Rīgā notiek Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki, kuros piedalās 45 kori ar 1003 dziedātājiem. Pirmā dziesmu diena gan izskan deviņus gadus agrāk- 1864. gadā Dikļu mācītājmuižas dārzā. Tikai nepilnus divus mēnešus pēc lielajiem dziedāšanas svētkiem tādi notiek arī Sunākstes mācītājmuižas birzī  (dārzā). Jēkabpils Vēstures muzejā glabājas šo dziesmusvētku programma. Pēc tās redzams, ka svētkiem bijušas trīs daļas- dziedāšana baznīcā, pie Vecā Stendera kapa un mācītājmuižas birzī, kur “īpaša svētku vieta bij’ sataisīta”. Kāda anonīma dziedātāja raksts par šiem svētkiem “Latviešu Avīzēs” vēstī par to, ka jau dienu iepriekš dziedātāji sabraukuši uz kopmēģinājumu, ar ” karogiem, biedrību zīmēm un arī bez tām”. Otrajā dienā svētkos piedalījās astoņi kori no sešām dziedāšanās biedrībām ar 200 dziedātājiem.  Rakstītājam šķiet, ka klausītāju  bijis daudz – 5 – 6 tūkstoši.

  1. gadsimts ir latviešu nacionālās Atmodas laiks, un Augšzemē ļaudis dzīvo līdzi visiem notikumiem. Šajā laikā te kalpo Vecā Stendera mazmazdēls Karls Gotlobs Stenders (1830 -1894). Ļaužu atmiņās viņš palicis kā “nejauks, bet enerģisks, un sprediķi mācējis tā teikt, ka visa baznīca raudājusi”, par Stenderu dzimtu stāstot, raksta profesore Māra Grudule. Viņa atradusi publikācijās, ka Karls Gotlobs Stenders dibinājis pirmo kori Sunākstē, un kora dziedāšana vairākkārt minēta arī turpmāk. Šajā laikā kori darbojas arī visos apkārtējos pagastos. Sunākstes jeb Augškurzemes dziedāšanas svētki ir nozīmīgs vēsturisks notikums,  ar ko aizsākās mūsu novadu dziesmusvētku tradīcijas.——————————————————————————————————-

Sēļu kluba projekts „Sēļu Baltu vienības diena!”

Baltu Vienības ugunis Strobuku pilskalnā ( Neretas novadā) 2017. gada 22. septembrī

Strobuku pilskalnā

 

Baltu vienības dienu atzīmē, pieminot 1236. gada 22. septembra vēsturiskos notikumus, baltu tautām – lietuviešiem un zemgaļiem Saules kaujā sakaujot Zobenbrāļu ordeni. Kopš 2000. gada Latvijas Saeima un Lietuvas Seims 22. septembri noteica par oficiālu un atzīmējamu atceres dienu.

 

2017.gada 22.septembris

 

alnā

Baltu Vienības uguņu sasauksmes būtība: apmeklēt baltiem svarīgas atceres vietas, iekurt ugunis pilskalnos un citās ar baltu vēsturi un kultūru saistītās vietās, tādējādi vienojot baltu pēctečus un zemes. Tāpēc Neretas novada Pilskalnes pagasta Strobuku pilskalnā piektdienas, 22.septembra vakarā pulcējās Neretas un Jaunjelgavas novadu skolu jaunatne, skolotāji, Neretas novada un Pilskalnes pagasta iedzīvotāji, lai kopīgi svinētu baltu Vienības dienu.

Baltu vienības diena Strobuku pilskalnā

No Jaunjelgavas novada ieradās Jaunjelgavas vidusskolas skolēnu grupa un skolotājas Inese Mireka un Ilga Bruņeniece. Daudzeses pamatskolas skolēni, direktors Valdis Puida un mūzikas skolotāja pievienojās kaimiņu skolas pārstāvjiem kopīgā lāpu gājienā no lielceļa līdz Pilskalnam. Vakara saule laidās uz rietu, diena sāka krēslot, bet skolēnu nestās lāpas paildzināja gaismas ceļu šajā dienā. Nonākuši pilskalnā, skolēni izvietoja degošās lāpas aplī ap ugunskuru. Rietošās saules gaismā ciemiņi iepazina pilskalnu, tā tuvāko apkārtni. Dienai dziestot, ugunskuru aizdedza pilskalnietis Dmitrijs Grigorskis. Viesiem pievienojās Pilskalnes pagasta centra jaunieši un pieaugušie iedzīvotāji, Mazzalves pamatskolas skolēni. Jaunjelgavas vēstures skolotāja Inese Mireka atklāja pasākumu un aicināja klātesošos vienoties kopīgā latviešu tautas dziesmā ģitāras pavadībā, kuru spēlēja Daudzeses pamatskolas mūzikas skolotāja. Pēc tam L. Ozoliņa iepazīstināja ar Strobuku pilskalna vēsturi, teikām un nostāstiem. Skanot nākamajai dziesmai, pilskalnā ieradās un vienojās dziesmā Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas skolēnu grupa skolotāju Lijas Saldoveres un Rutas Aukšpoles vadībā.

Sēļu kluba projekts „Sēļu Baltu vienības diena!”

Baltu vienības diena Dignājas pilskalnā

Šogad Sēļu klubs, pateicoties Viesītes novada pašvaldības daļējam finansiālajam atbalstam projekta realizēšanā, aicināja Viesītes novada iedzīvotājus Baltu vienības dienā piedalīties braucienā uz vienu no Sēlijas pilskalniem – Dignājas pilskalnu. Te apkārtējo pagastu iedzīvotāji pulcējās atzīmēt Baltu vienības dienu, noklausīties vīru kopas „Vilki” koncertu.

Baltu vienības dienu atzīmē, pieminot 1236. gada 22.septembra vēsturiskos notikumus, baltu tautām – lietuviešiem un zemgaļiem Saules kaujā sakaujot Zobenbrāļu ordeni. Kopš 2000. gada Latvijas Saeima un Lietuvas Seims 22. septembri noteica par oficiālu un atzīmējamu atceres dienu.

22.septembrī jau rīta pusē brauciena dalībnieki viesojās Kalna pagastā, lai iepazītos ar ievērojamā rakstnieka Aleksandra Grīna piemiņas vietām, tiktos ar vēsturnieku Aigaru Pērkonu. Maršruta nākamā pietura – Zasa. Te iepazīšanās ar Zasas Amatniecības centru „Rūme” un tās saimnieci Andu Svarāni. Tad skaistais Zasas parks, kafijas pauze un Raiņa muzejs „Tadenava”. Daugava, Dignājas pilskalns un Baltu Vienības dienas pasākums, ko organizēja Aleksandra Grīna Fonds. Dienas izskaņā dalīšanās iespaidos, neliels pikniks jau mājās – muzejā „Sēlija”.

  10.septembris- Eiropas kultūras mantojuma diena Viesītes novadā,

veltīta pirmo Augškurzemes dziedāšanas svētku atcerei,

kas notika 1873.gada 22.augustā.

Sunākstes baznīca, Stenderu kapu kalns, Bildu ābeces taka un Sunākstes mācītājmuižas teritorija.


Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs “Riekstiņi”

„Paldies ir vienīgā valūta pasaulē,

kura nav mainījusi kursu” 

  /Jānis Jaunsudrabiņš/

2017.g. gada 26. augustā

Jāņa Jaunsudrabiņa

140.dzimšanas dienas

atcere 

Piemiņas brīdis Ķišku kapsētā plkst.15:00;

Sarīkojums muzejā  –  plkst.  16:00

 Piedalās  –  Kokneses sieviešu koris „Anima”, Neretas sieviešu vokālais ansamblis „Kadence”,

Pļaviņu sieviešu koris „Loreleja”,  Skaistkalnes pūtēju orķestris

 Sarīkojuma gaitā prezentēsim jaunizdevumu –

Jāņa Jaunsudrabiņa dzejoļu apkopojumu „Daugava” un  Lūcijas Ķuzānes grāmatu „Saule mūžam mana” (papildināts Jāņa Jaunsudrabiņa biogrāfijas apraksts)


 

2017.gada 27.augustā

GOTHARDA  FRIDRIHA  STENDERA  ATCERES  DIENA
plkst.12:00
AIZLŪGUMS  Stendera kapu kalniņā un DIEVKALPOJUMS

ar bērnu kristībām  Sunākstes baznīcā

plkst. 13:30  Vokālo ansambļu KONCERTS 

Koncertā piedalās:

  • Dzelzavas kultūras nama vokālais ansamblis “Variants”
  • Aknīstes sieviešu vokālais ansamblis “Viotonika”
  • Gārsenes sieviešu vokālais ansamblis  “Gārsas”
  • Kūku pagasta sieviešu vokālais ansamblis “Minima”
  • Sunākstes vokālais ansamblis “Mežaroze”

Kursēs autobuss: pl.11:30 Viesītes KP – Sunākste; 

 pēc pasākuma: Sunākste – Viesīte

        

logo - Copy

„In memoriam. Imants Mežaraups – 59”

Mūziķi, diriģenti, izpildītāji, dziedātāji, mūzikas pedagogi, studenti un citi interesenti tiek laipni aicināti uz trimdas komponista, pedagoga, diriģenta Imanta Mežaraupa kārtējo atceres pasākumu „In memoriam. Imants Mežaraups – 59”, kas notiks 2017.gada 25.novembrī plkst. 15:00 Aknīstes bērnu un jauniešu centrā Skolas ielā 1a, Aknīstē. Ieeja brīva.

Šoreiz pasākums būs īpašs ar to, ka pasākuma ietvaros tiks prezentēta rakstnieces Luānas Loinertes grāmata “Filadelfija: Imants Mežaraups – dzīvē un mūzikā”, ko laidis klajā apgāds „Jumava”.

                   

 Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs “Riekstiņi”

„Paldies ir vienīgā valūta pasaulē,
kura nav mainījusi kursu” 
  /Jānis Jaunsudrabiņš/

2017. gada 26. augustā Jāņa Jaunsudrabiņa 140.dzimšanas dienas

atcere 

Piemiņas brīdis Ķišku kapsētā plkst.15:00;

Sarīkojums muzejā  –  plkst.  16:00

Paula Sukatnieka “Apsītes”

“Vīnoga un akmens – Saules bērni” 

Vīnkopja Paula Sukatnieka

memoriālās mājas “Apsītes” saimniece Vanda Gronska

aicina jūs uz ikgadējiem VĪNKOPJU – VĪNDARU SVĒTKIEM

Paula Sukatnieka dārzā Dvietes “Apsītēs” 

2017. gada 19. augustā plkst. 13:00

Jaunjelgava

VIII SĒLIJAS KONGRESS

2016. gada 27. maijā,

Jaunjelgavā, Jaunjelgavas novada kultūras namā, Jelgavas ielā 31

DARBA KĀRTĪBA

9.00 – 10.00  reģistrācija, iepazīšanās ar izstādēm, Jaunjelgavas novada mājražotāju piedāvājumu, rīta kafija

10.00 – kongresa atklāšana (Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis  Libeks, Jaunjelgavas kultūras nama sveiciens)

10.20 – 10.35   Sēlijas novadu apvienības priekšsēdētāja Jāņa Dimitrijeva uzruna „Sēlijas novadu  kopdarbība””

10.35 – 11.05    akadēmiķa Jāņa Stradiņa uzruna

11.05  – 12.05  Sēlijas dižgarus pieminot:

“Mārtiņa Buclera vertikāle”, Mārtiņam Bucleram – 150 (Vilnis Auziņš)

Jānim Akurāteram  -140 (Ruta Cimdiņa, Maira Valtere)

Paulam Stradiņam – 120 (Dr. med. Maija Pozemkovska)

Jānim Veselim – 120 (Lidija Ozoliņa)

12.05 – 12.35 „Veiksmes un iespējas Sēlijas novadu ekonomikā”, akadēmiķe Baiba Rivža

12.35-  13.40            pusdienu pārtraukums

13.40- 14.55  paneļdiskusija „ Sēlijas izaugsmes iespējas virzībā uz viedu teritoriju”

Viktorija Zaļūksne, dr. oec., ZA; Mārtiņš Rinčs, Valsts reģionālās attīstības aģentūra; Jānis Dimitrijevs, Sēlijas novadu apvienības priekšsēdētājs; Stefans Rāzna, Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs; Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvis

15.00. – 16.15.    paneļdiskusija „Kultūras mantojums kā gudru attīstību veicinošs faktors”

Doc. Maiga Krūzmētra, LLU pētniece; Laura Jeroščenkova, LLU doktorante;  Ilma Svilāne, Viesītes muzeja „Sēlija” vadītāja; Anta Teivāne, Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietniece

16.15.-  16.30.  “Fotogrāfi Jēkabpilī un tās apkārtnē 20. gadsimta 1. pusē”

Gita Pērkone, Aknīstes vidusskolas 11. klases skolniece

16.30 – 16.45.  Sēlijas jauniešu apvienības ziņojums

16.45.- 17.15. Kongresa dokumentu apstiprināšana, kongresa noslēgums

       

Plaša aktivitāšu programma! 

Informācijai!

Zemgales NVO Centra projektu   konkursa

projekts “Sēlijas pilskalnu vilinājums”

Projektu īsteno sabiedriskā labuma biedrība

“Vides un tūrisma attīstības klubs SĒLIJA”.

Finansiāli atbalsta Kultūras ministrija. Projekta eksperts arheologs un kultūrvēsturnieks profesors Juris Urtāns.

Sadarbības partneri:

Elkšņu pagasta pārvalde un kultūras nams, Viesītes muzejs “Sēlija”. B-ba “Zentenes izaugsme”no Tukuma novada.

Projekta aktivitātes 2016. – 2017.g.:

Akmens ar uzrakstu novietošana pie Kņāvu pilskalna

Lekcija “Sēlijas pilskalni” Elkšņu kultūras namā 26.oktobrī 15:00.

Pilskalnu izpētes brauciens kopā ar ekspertu prof. J.Urtānu 27.oktobrī.

Pārgājieni, ekskursijas, talkas.

Ceļojoša foto izstāde

Ekspozīcija pilskalnu klasē Elkšņu skolā.

Tel. uzziņai 29273475 Rudīte Urbacāne

Dievkalniņš jeb Saukas pilskalns

Dievkalniņš jeb Saukas pilskalns

Projekts Nr.15/KMP

Sēlijā dzīvo aktīvi cilvēki, kas sadarbojas ar apkārtējām pašvaldībām, skolām, kultūras iestādēm,  novada muzeju, biedrībām un vietējām iniciatīvu grupām Latvijas valstiskuma veidošanās, attīstības un saglabāšanas liecību izpētē. Pasākumos  iesaistās dažāda vecumu dalībnieki. Pieaugušie rāda paraugu un māca bērniem un jauniešiem uzņemties līdzvērtīgu iniciatīvu un atbildību, kas ir pilsoniskās sabiedrības pamats. Ir apzināti nozīmīgi vietējie notikumi, objekti, personības, savākti materiāli, kas stiprina piederības sajūtu savai valstij.

Spilgts un savdabīgs novada senvēstures liecinieks ir pilskalnu virkne, kas stiepjas pāri Viesītes novada teritorijai no Lietuvas robežas dienvidos līdz Daugavai ziemeļos, iezīmējot sēļu cilšu kultūras, tirdzniecības un kara ceļus. Pilskalni ir Sēlijas paugurvaļņa ainavas iespaidīgas dominantes. 20.gadsimtā atsevišķos pilskalnos veikti arheoloģiskie izrakumi; 70-jos gados  dzejnieka Imanta Ziedoņa koku atbrīvotāju grupa strādāja Stupeļu un Margas pilskalnos, iztīrot tos no krūmu apauguma, pilskalnu pakājē uzstādīja akmeņus un  iekala tajos pilskalnu nosaukumus.  1998.g. septembrī Eiropas kultūras mantojuma dienās pasākums ar vairāku apkārtējo pagastu iedzīvotāju un skolu audzēkņu piedalīšanos notika Kņāvu pilskalnā. Arheologs Juris Urtāns 2006.g. pētījumus un tautas mutvārdu liecības apkopojis apjomīgā monogrāfijā „Augšzemes pilskalni”. 2011.g. biedrība Vides un tūrisma attīstības klubs Sēlija organizēja nometni „Sēlijas pilskalnu vilinājums”, kuras laikā jaunieši devās uz Saukas, Kņāvu, Stupeļu pilskalniem un mēģināja rekonstruēt seno ziņas nosūtīšanas paņēmienu, sakurot virsotnēs ugunskurus – trauksmes signālus, kas sauca ļaudis kopā, lai stātos pretī  ienaidniekiem.

2015.g. Viesītes muzejs „Sēlija” interesentu grupai organizēja braucienu pa 10 pilskalniem. Bijām pārsteigti, cik atšķirīgi un neatkārtojami tie ir – unikāla Sēlijas vērtība,  uz kuras garīgās kultūras pamata veidojusies Latvijas valstiskuma apziņa. Pilskalnu izstarotās enerģijas ietekmēti, brauciena dalībnieki atzina, ka ir pienācis laiks popularizēt tos plašākai sabiedrībai,  lai vairotu zināšanas par savām saknēm   un lepnumu par vietu, kurā dzīvojam. Vienlaicīgi, atpūtas brīdī Kņāvu pilskalna virsotnē analizējot izbraukuma iespaidus,  arī aktualizējām šī brīža problēmas:

1.      Lai uzsāktu mērķtiecīgu darbību  un varētu stāstīt citiem, mēs paši pārāk maz zinām. Esošais ir vairāk sajūtu līmenī, iekustēšanās, vibrācijas. Risinājums – lūgt profesionāla speciālista palīdzību, kā pilskalnu izpētes ekspertu palīgā aicināt arheologu  Juri Urtānu.

2.      Par Sēlijas pilskalniem trūkst informācijas un norādes zīmju. Risinājums –  sagatavot mūsdienīgus informatīvos materiālus un apmācīt vietējos pilskalnu gidus.

3.      Pilskalni dabā nav iezīmēti ar uzrakstiem, ceļotājiem grūti tos atrast. Risinājums – turpināt dzejnieka I.Ziedoņa iesākto, uzstādīt akmeņus ar pilskalnu nosaukumiem, lai nepārtrūktu paaudžu saikne.

Biedrības sagatavotajā projekta pieteikumā 2016.g. kā galvenos darbus esam iecerējuši pētniecības braucienu kopā ar ekspertu  pa vairākiem pilskalniem un akmens ar uzrakstu „Kņāvu pilskalns” uzstādīšanu pilskalna pakājē. Projekts ir vērsts uz vietējās sabiedrības aktivizēšanu un saliedēšanu, lai, sagaidot Latvijas simtgadi,  atstātu  savas  zīmes vietējā kultūrvēsturiskajā telpā.

Projekta mērķis.

Stiprināt piederības sajūtu savai valstij, veicinot  dažādu paaudžu vietējo iedzīvotāju līdzdalību Sēlijas pilskalnu kult

 

ūrvēsturiskās vides izzināšanā, senatnes mantojuma popularizēšanā un saglabāšanā.

Novembra vidū Leimaņu Tautas namā būs skatāma izstāde par izglītības vēsturi pagasta teritorijā.

1949.g.1.novembris Indāru skolā

Tagadējā Leimaņu pagastā ir bijušas 2 skolas: Bērzgala un Aizpores. Bērzgala skola atradās toreizējā Biržu pagasta teritorijā, bet Aizpores skola- toreizējā Aknīstes pagastā.

Izstādē būs redzama skolu vēsture gan fotogrāfijās, gan arhīvu dokumentos, atmiņu pierakstos, laikrakstos u.c. vēstures liecībās.

Ina Sēle

 

 

AICINĀJUMS

22.septembris kalendārā atzīmēts kā Baltu vienības diena. Sēlija bagāta ar pilskalniem. Ideja par pilskalnu sasaukšanos radās jau pirms VII Sēlijas kongresa, bet netika īstenota. Varbūt tagad ir īstais brīdis seno sēļu pilskalniem sasaukties, lai atgādinātu Latvijai par sēļiem?

Tāpēc aicinām skolēnus un pieaugušos pirmdien 22.septembrī doties pārgājienā vai aizbraukt uz tuvāko pilskalnu, uzkāpt tajā un dot ziņu jebkādā veidā visiem, kas grib klausīties un sadzirdēt par jums pilskalnā. Būsim radoši!

Aicinām šo brīdi iemūžināt fotogrāfijās, papildināt ar komentāriem un atsūtīt tās Sēļu klubam, lai par šo notikumu veidotu kopīgu galeriju Sēļu kluba mājas lapā.

Akcijas dalībniekus lūdzam pieteikties līdz pirmdienai 22.septembrim plkst. 12:00 pa tel. 27071996 vai rakstot uz e-pastu.

Mēs jūs aicināsim uz sadarbību arī turpmāk!

Mūsu mājaslapa: www.seluklubs.lv

Sēļu kluba valde