2016, 2017

2017 . gada  10. septembris- Eiropas kultūras mantojuma diena Viesītes novadā,

veltīta pirmo Augškurzemes dziedāšanas svētku atcerei, kas notika 1873.gada 22.augustā.

Pasākuma norise:

  • 15:00 Eiropas kultūras mantojuma dienas atklāšana Sunākstes baznīcā.
  • Eiropas kultūras mantojuma dienu karoga uzvilkšana mastā.
  • Aizlūgums Stenderu kapu kalnā.
  • Sunākstes mācītājmuižas dārza svētki, sadziedāšanās ar kapelu “Aizezeres muzikanti” no Kokneses.

Kursēs autobuss: pl.14:30 Viesītes Kultūras pils – Sunākstes baznīca,

                            pēc pasākuma: Sunākstes baznīca – Viesīte

Īpaša vēsturiska vieta Viesītes novadā ir Sunākstes baznīca, Stenderu kapu kalns, Bildu ābeces taka un Sunākstes mācītājmuižas teritorija. Eiropas kultūras mantojuma diena pie mums veltīta pirmo Augškurzemes dziedāšanas svētku atcerei, kas notika 1873. gada 22. augustā. No dziesmusvētku vēstures atceramies, ka šī paša gada 26. – 29. jūnijā Rīgā notiek Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki, kuros piedalās 45 kori ar 1003 dziedātājiem. Pirmā dziesmu diena gan izskan deviņus gadus agrāk- 1864. gadā Dikļu mācītājmuižas dārzā. Tikai nepilnus divus mēnešus pēc lielajiem dziedāšanas svētkiem tādi notiek arī Sunākstes mācītājmuižas birzī  (dārzā). Jēkabpils Vēstures muzejā glabājas šo dziesmusvētku programma. Pēc tās redzams, ka svētkiem bijušas trīs daļas- dziedāšana baznīcā, pie Vecā Stendera kapa un mācītājmuižas birzī, kur “īpaša svētku vieta bij’ sataisīta”. Kāda anonīma dziedātāja raksts par šiem svētkiem “Latviešu Avīzēs” vēstī par to, ka jau dienu iepriekš dziedātāji sabraukuši uz kopmēģinājumu, ar ” karogiem, biedrību zīmēm un arī bez tām”. Otrajā dienā svētkos piedalījās astoņi kori no sešām dziedāšanās biedrībām ar 200 dziedātājiem.  Rakstītājam šķiet, ka klausītāju  bijis daudz – 5 – 6 tūkstoši.

  1. gadsimts ir latviešu nacionālās Atmodas laiks, un Augšzemē ļaudis dzīvo līdzi visiem notikumiem. Šajā laikā te kalpo Vecā Stendera mazmazdēls Karls Gotlobs Stenders (1830 -1894). Ļaužu atmiņās viņš palicis kā “nejauks, bet enerģisks, un sprediķi mācējis tā teikt, ka visa baznīca raudājusi”, par Stenderu dzimtu stāstot, raksta profesore Māra Grudule. Viņa atradusi publikācijās, ka Karls Gotlobs Stenders dibinājis pirmo kori Sunākstē, un kora dziedāšana vairākkārt minēta arī turpmāk. Šajā laikā kori darbojas arī visos apkārtējos pagastos. Sunākstes jeb Augškurzemes dziedāšanas svētki ir nozīmīgs vēsturisks notikums,  ar ko aizsākās mūsu novadu dziesmusvētku tradīcijas.——————————————————————————————————-

Sēļu kluba projekts „Sēļu Baltu vienības diena!”

Baltu Vienības ugunis Strobuku pilskalnā ( Neretas novadā) 2017. gada 22. septembrī

Strobuku pilskalnā

Baltu vienības dienu atzīmē, pieminot 1236. gada 22. septembra vēsturiskos notikumus, baltu tautām – lietuviešiem un zemgaļiem Saules kaujā sakaujot Zobenbrāļu ordeni. Kopš 2000. gada Latvijas Saeima un Lietuvas Seims 22. septembri noteica par oficiālu un atzīmējamu atceres dienu.

2017.gada 22.septembris

alnā

Baltu Vienības uguņu sasauksmes būtība: apmeklēt baltiem svarīgas atceres vietas, iekurt ugunis pilskalnos un citās ar baltu vēsturi un kultūru saistītās vietās, tādējādi vienojot baltu pēctečus un zemes. Tāpēc Neretas novada Pilskalnes pagasta Strobuku pilskalnā piektdienas, 22.septembra vakarā pulcējās Neretas un Jaunjelgavas novadu skolu jaunatne, skolotāji, Neretas novada un Pilskalnes pagasta iedzīvotāji, lai kopīgi svinētu baltu Vienības dienu.

Baltu vienības diena Strobuku pilskalnā

No Jaunjelgavas novada ieradās Jaunjelgavas vidusskolas skolēnu grupa un skolotājas Inese Mireka un Ilga Bruņeniece. Daudzeses pamatskolas skolēni, direktors Valdis Puida un mūzikas skolotāja pievienojās kaimiņu skolas pārstāvjiem kopīgā lāpu gājienā no lielceļa līdz Pilskalnam. Vakara saule laidās uz rietu, diena sāka krēslot, bet skolēnu nestās lāpas paildzināja gaismas ceļu šajā dienā. Nonākuši pilskalnā, skolēni izvietoja degošās lāpas aplī ap ugunskuru. Rietošās saules gaismā ciemiņi iepazina pilskalnu, tā tuvāko apkārtni. Dienai dziestot, ugunskuru aizdedza pilskalnietis Dmitrijs Grigorskis. Viesiem pievienojās Pilskalnes pagasta centra jaunieši un pieaugušie iedzīvotāji, Mazzalves pamatskolas skolēni. Jaunjelgavas vēstures skolotāja Inese Mireka atklāja pasākumu un aicināja klātesošos vienoties kopīgā latviešu tautas dziesmā ģitāras pavadībā, kuru spēlēja Daudzeses pamatskolas mūzikas skolotāja. Pēc tam L. Ozoliņa iepazīstināja ar Strobuku pilskalna vēsturi, teikām un nostāstiem. Skanot nākamajai dziesmai, pilskalnā ieradās un vienojās dziesmā Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas skolēnu grupa skolotāju Lijas Saldoveres un Rutas Aukšpoles vadībā.

Sēļu kluba projekts „Sēļu Baltu vienības diena!”

Baltu vienības diena Dignājas pilskalnā

Šogad Sēļu klubs, pateicoties Viesītes novada pašvaldības daļējam finansiālajam atbalstam projekta realizēšanā, aicināja Viesītes novada iedzīvotājus Baltu vienības dienā piedalīties braucienā uz vienu no Sēlijas pilskalniem – Dignājas pilskalnu. Te apkārtējo pagastu iedzīvotāji pulcējās atzīmēt Baltu vienības dienu, noklausīties vīru kopas „Vilki” koncertu.

Baltu vienības dienu atzīmē, pieminot 1236. gada 22.septembra vēsturiskos notikumus, baltu tautām – lietuviešiem un zemgaļiem Saules kaujā sakaujot Zobenbrāļu ordeni. Kopš 2000. gada Latvijas Saeima un Lietuvas Seims 22. septembri noteica par oficiālu un atzīmējamu atceres dienu.

22.septembrī jau rīta pusē brauciena dalībnieki viesojās Kalna pagastā, lai iepazītos ar ievērojamā rakstnieka Aleksandra Grīna piemiņas vietām, tiktos ar vēsturnieku Aigaru Pērkonu. Maršruta nākamā pietura – Zasa. Te iepazīšanās ar Zasas Amatniecības centru „Rūme” un tās saimnieci Andu Svarāni. Tad skaistais Zasas parks, kafijas pauze un Raiņa muzejs „Tadenava”. Daugava, Dignājas pilskalns un Baltu Vienības dienas pasākums, ko organizēja Aleksandra Grīna Fonds. Dienas izskaņā dalīšanās iespaidos, neliels pikniks jau mājās – muzejā „Sēlija”.

  10.septembris- Eiropas kultūras mantojuma diena Viesītes novadā,

veltīta pirmo Augškurzemes dziedāšanas svētku atcerei,

kas notika 1873.gada 22.augustā.

Sunākstes baznīca, Stenderu kapu kalns, Bildu ābeces taka un Sunākstes mācītājmuižas teritorija.


Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs “Riekstiņi”

„Paldies ir vienīgā valūta pasaulē,

kura nav mainījusi kursu” 

  /Jānis Jaunsudrabiņš/

2017.g. gada 26. augustā

Jāņa Jaunsudrabiņa

140.dzimšanas dienas

atcere 

Piemiņas brīdis Ķišku kapsētā plkst.15:00;

Sarīkojums muzejā  –  plkst.  16:00

 Piedalās  –  Kokneses sieviešu koris „Anima”, Neretas sieviešu vokālais ansamblis „Kadence”,

Pļaviņu sieviešu koris „Loreleja”,  Skaistkalnes pūtēju orķestris

 Sarīkojuma gaitā prezentēsim jaunizdevumu –

Jāņa Jaunsudrabiņa dzejoļu apkopojumu „Daugava” un  Lūcijas Ķuzānes grāmatu „Saule mūžam mana” (papildināts Jāņa Jaunsudrabiņa biogrāfijas apraksts)


 

2017.gada 27.augustā

GOTHARDA  FRIDRIHA  STENDERA  ATCERES  DIENA
plkst.12:00
AIZLŪGUMS  Stendera kapu kalniņā un DIEVKALPOJUMS

ar bērnu kristībām  Sunākstes baznīcā

plkst. 13:30  Vokālo ansambļu KONCERTS 

Koncertā piedalās:

  • Dzelzavas kultūras nama vokālais ansamblis “Variants”
  • Aknīstes sieviešu vokālais ansamblis “Viotonika”
  • Gārsenes sieviešu vokālais ansamblis  “Gārsas”
  • Kūku pagasta sieviešu vokālais ansamblis “Minima”
  • Sunākstes vokālais ansamblis “Mežaroze”

Kursēs autobuss: pl.11:30 Viesītes KP – Sunākste; 

 pēc pasākuma: Sunākste – Viesīte

        

logo - Copy

„In memoriam. Imants Mežaraups – 59”

Mūziķi, diriģenti, izpildītāji, dziedātāji, mūzikas pedagogi, studenti un citi interesenti tiek laipni aicināti uz trimdas komponista, pedagoga, diriģenta Imanta Mežaraupa kārtējo atceres pasākumu „In memoriam. Imants Mežaraups – 59”, kas notiks 2017.gada 25.novembrī plkst. 15:00 Aknīstes bērnu un jauniešu centrā Skolas ielā 1a, Aknīstē. Ieeja brīva.

Šoreiz pasākums būs īpašs ar to, ka pasākuma ietvaros tiks prezentēta rakstnieces Luānas Loinertes grāmata “Filadelfija: Imants Mežaraups – dzīvē un mūzikā”, ko laidis klajā apgāds „Jumava”.

                   

 Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs “Riekstiņi”

„Paldies ir vienīgā valūta pasaulē,
kura nav mainījusi kursu” 
  /Jānis Jaunsudrabiņš/

2017. gada 26. augustā Jāņa Jaunsudrabiņa 140.dzimšanas dienas

atcere 

Piemiņas brīdis Ķišku kapsētā plkst.15:00;

Sarīkojums muzejā  –  plkst.  16:00

Paula Sukatnieka “Apsītes”

“Vīnoga un akmens – Saules bērni” 

Vīnkopja Paula Sukatnieka

memoriālās mājas “Apsītes” saimniece Vanda Gronska

aicina jūs uz ikgadējiem VĪNKOPJU – VĪNDARU SVĒTKIEM

Paula Sukatnieka dārzā Dvietes “Apsītēs” 

Izstādes

Noslēgusies Pirmā Sēlijas mākslinieku gleznu izstāde

2017. gada vasara

5. Tautas mākslas svētkiem “Sēlija rotā” veltītajā izstādē piedalījās divpadsmit mākslinieki no Sēlijas dažādām vietām. Ilūkstes novadu pārstāvēja Ilūkstes Mūzikas un mākslas skolas pedagoģes Ingūna Liepa, Lelde Kundziņa un Ilona Linarte- Ruža. Aknīstes novadu – Eva Joča, Jēkabpils novadu – Anda Svarāne. Māksliniece no Maskavas Māra Daugaviete un mazzalviete Līga Jukša pārstāvēja Neretas novadu, Ligita Caune – Viesīti un Sandra Ciprusa – Salas novadu. Izstādē bija skatāmi arī jēkabpiliešu Ziedoņa Bārbala, Rutas Štelmaheres un Daces Tropas darbi. Jaunjelgavas novads svētkos piedalījās ar savu izstādi “Laika kaleidoskops”, ko sagatavoja Jaunjelgavas kultūras veicināšanas biedrība, vadītāja Rasma Rinkeviča. Gatavojoties ikgadējam Sēlijas novadu pasākumam “Sēlija rotā”, radās doma kuplināt to ar mākslas darbu izstādi Viesītes Kultūras pilī, aicināt piedalīties izstādē māksliniekus, kas uzskata sevi par Sēlijas māksliniekiem, Sēliju gleznojošiem, tai piederošiem un to mīlošiem.

Tas bija pirmais mēģinājums pulcināt kopā kaut nelielu daļu radošu mākslas pasaules personību, kas Sēlijas iespaidus pārvērš krāsu, formu un laukumu melodijās. Ilūkstes Mūzikas un mākslas skolas direktore Ilona Linarte-Ruža iespēju uztvert un redzēt notiekošo dabā, sadzīvē, ikdienā tiekoties ar sabiedrības pārstāvjiem, uzskata par interesantu un bagātu piedzīvojumu. “Daudzi to patur sevī, bet daži to atspoguļo prozā, dzejā, citi vizualizē tikai viņiem raksturīgā tēlotājmākslas stila manierē. Mani fascinē Latvijas dabas ritmi un unikāla tikai šai valstij raksturīgā krāsu mijiedarbība. Kompozicionālais ritmu un laukumu savienojums, kas veido vizuālo tēlu, ir manas radošās darbības neatņemama sastāvdaļa”, tā par sevi raksta māksliniece. Jāpiekrīt viņas teiktajam, ka “mēs katrs dzīvi izdzīvojam savādāk un skatāmies uz to caur savu skatu prizmu”, tāpēc divpadsmit mākslinieku redzējums ir tikpat daudz “logu” uz pasauli, tverot to visā daudzveidībā.

Ilūkstes Mūzikas un mākslas skolas skolotāja Ingūna Liepa par gleznošanas procesu saka: “Gleznošana sniedz man iespēju nepriekšmetiski domāt – es spēlējos ar dažādu priekšmetu formu un enerģiju līdz tie pārvēršas par abstrakcijām.” Viņas darbos dabas objekti pārtapuši plastiskās līnijās un krāsu laukumu spēlē. Lelde Kundziņa strādā Ilūkstes Mūzikas un mākslas skolas Ilūkstes klasē. Mākslinieces darbi staro patiesā krāsu priekā. Krāšņie ziedi aicināt aicina nepaiet garām, it kā uzrunājot mūs ar savu dabas radīto burvību. Leldes Kundziņas pasaule ir krāsaina un koša. Tādu viņa to parāda arī mums. Izstādes apmeklētāji priecājās par Sandras Ciprusas gleznām, kas pārsteidz ar ainavu patieso krāšņumu. Par sevi māksliniece saka: “ Krāsu pasaulē esmu ar visu sirdi un dvēseli. Gleznas radīšanas procesā es ieguldu daudz vairāk nekā tikai laiku un darbu, es ieguldu daļu no sevis, savas domas, emocijas, sajūtas. Tādēļ es atceros katru savu gleznu un zinu, kādu ceļu tā ir aizgājusi, jo katra glezna “pieaug” pie sirds. Ar saviem darbiem aicinu cilvēkus pamanīt un apzināties, cik skaistā un krāsainā pasaulē mēs dzīvojam. Katrs mākslinieks glezno citādāk, katrs lietas redz un interpretē citādāk, un nav tik svarīgi, kā Tu glezno, bet cik daudz emociju Tavi darbi rada skatītājos”. Vairākums mākslinieku ikdienā strādā citu darbu, arī Anda Svarāne. Viņa ir keramiķe un Jēkabpils mākslas skolas Zasas filiāles skolotāja. Viņas izstādītās grafikas ir radītas Latvijas – Lietuvas mākslinieku plenēra laikā Zasā, amatniecības centrā “Rūme”, kur māksliniece strādā arī ikdienā. Darbi tapuši kā ilustrācijas Raiņa bērnu dzejas krājumam “Satikšanās sabiedrībā”, kuru biedrība “Sēļu pūrs” ar VKKF atbalstu izdeva 2015.gadā. Jēkabpils Mākslas skolas Aknīstes filiāles un Aknīstes vidusskolas vizuālās mākslas skolotājai Evai Jočai vislabāk patīk gleznošana. Visbiežāk tiek gleznotas ainavas, ziedi un klusās dabas. Arī portreti. Otra aizraušanās ir tekstilmāksla- filcēšana. “Gleznošana ir māka ne vien paskatīties, bet arī ieraudzīt lietas, vietas un cilvēkus ar pavisam citu skatienu”, saka māksliniece, kas vada mākslas nodarbības gan pirmskolas vecuma bērniem, gan jauniešiem un pieaugušajiem.

Līgas Jukšas gleznotās ainavas ir sulīgu krāsu triepienu piesātinātas. Dzimtās puses daba pat šķietami pelēkā gadalaikā saista ar savu burvību un uz mākslinieces audekla pārtop dzīvespriecīgā vilinājumā. Tā ir viņas Sēlija: pierobežas upe palu laikā, ziedoša ābele pie mājas un dzirkstošs gladiolu pušķis. Savulaik maģistratūrā studētā tēma par figurālajām kompozīcijām kubismā jaušama arī viņas rokrakstā. Jēkabpils Mākslas skolas direktors Ziedonis Bārbals viesītiešiem ir labi pazīstams mākslinieks no Ligitas Caunes organizētajiem plenēriem. Viņa gleznas rotā Viesītes pašvaldības, vidusskolas telpas un atrodamas muzeja „Sēlija” krājumā. Uz aicinājumu pateikt pašu nozīmīgāko mākslā viņš atbild: „Mākslas darbā mani saista: pārdzīvojums, emocijas, dzīvesprieks, atklājums (jaunais) – tas arī palīdz ikdienas darbā. Patiess, īsts darbs ir tas, kurš spēj uzrunāt un izpaust savu darba tapšanas noskaņojumu. Māksla nevar būt vienaldzīga, neemocionāla, formāla, bez izteiksmes un jēgas!” Viesītes plenēru dalībniece bijusi arī māksliniece Dace Tropa. Viņas darbdienu uzdevums ir ievadīt skolēnus vizuālās mākslas pasaulē, bet pārējā laikā viņa glezno, piedaloties plenēros, izstādēs. Pateicoties viņai, skolotāja Arkādija Kasinska balva vizuālajā māksla jau divus gadus aizceļojusi uz Salas vidusskolu pie viņas audzēkņa Rodrigo Tuča. Māksliniece Māra Daugaviete dzimusi un dzīvo Maskavā, bet Neretas vasaras viņu sauc atpakaļ uz mātes Lūcijas Daugavietes dzimteni, un te viņu uzskata par savējo. Gleznai nav tautības, bet viņas darbos dzīvo latviskā dabas mīlestība. Glezniecībā viņu interesē arī vispārcilvēciskas tēmas, bet Sēlijā Māra ir otrajās mājās, kur viņas „Čaupanānos” zied lauku puķes, smaržo Līgo vakara zāļu pušķi un visur skats apstājas pie gaismas, kas drīz pārtaps gleznās. „Krāsai jādzimst iztēlē, gaismai jādzimst no krāsas, darbam jātop kā dāvanai, kad pakāpeniski, intuitīvi taustās, sevi apliecina tas, kam jābūt: glezna it kā rodas pati, ved mani tur, kur tā grib”, teikusi māksliniece. Dzejnieces un gleznotājas Rutas Štelmaheres pamatnodarbošanās ir gleznošanas, tekstilmākslas un mākslas valodas pamatu skolotājas darbs Jēkabpils mākslas skolā. „Ja man ir jāizvēlas starp mākslu, dzeju un cilvēku, parasti izvēlos pēdējo. Pilni pagalmi cilvēku – tā ir mana ikdiena”, teikusi māksliniece. „No mākslas tik vienkārši aiziet es nespēšu. Man ļoti patīk gleznot. Un tas man sagādā mazāk pūļu, nekā rakstīšana. Vēl viens iemesls, kāpēc cenšos izrauties no savas vides – lai netiktu pie krāsām un audekla. Vismaz periodiski. Man kaut kā jāregulē šī manī noritošā cīņa starp mākslinieci un dzejnieci, lai radītu otrajai kaut nedaudz godīgākus radoša darba priekšnoteikumus. Man vizuālā māksla un dzeja ir divi atšķirīgi domāšanas veidi, ir grūti tos savienot”.

„Mani gleznojumi patiesībā ir mana atzīšanās mīlestībā – pret mākslu un Latvijas dabu. Varbūt tās ir dabas vīzijas, varbūt cilvēka dvēseles uzplaiksnījumi krāsās”, rakstījusi māksliniece Ligita Caune. „Latvijas vasara ar puķu pļavām, pelēkām debesīm un smagiem mākoņiem, saules lēktu un rietu, miglas pielietu pļavu, vai to var nemīlēt? Vai to var negleznot?” Daudz gleznoti arī ūdeņi, piekrastes, laivas, tik daudzveidīgi, mazliet romantiski un gaiši. Tādus redzam arī izstādē mākslinieces darbus. Un, protams, Viesīti! „Mazie, pelēkie, sašķiebušies šķūnīši, kā mazi rūķīši puķu dārzos ieaugušie – tas viss ir tik gleznojami un rimti… un tik saprotami un mīļi, kā nekur citur pasaulē, jo „.. te ir mana dzimtene.”

Gadskārtējais Sēlijas novadu apvienības kopīgais pasākums „Sēlija rotā” Viesītē notika vienā no lietainākajām dienām šogad Sēlijā, tomēr kopā sanākšanas prieku tas daudz nemazināja. Uz lietainā 1.jūlija svētku dienas dabas radītā pelēkā un slapjā debesu fona gleznu izstādes Kultūras pilī iezaigojās kā košas un dzīvespriecīgu krāsu pilnas varavīksnes. Tās rotāja Sēliju ar radošumu, darbīgumu, garīgu bagātību un lepnumu raisošiem talantiem. Bija patiess sadarbošanās prieks un gandarījums par rezultātu, cerot nākamajā gadā redzēt kopā vēl citu mākslinieku darbus Otrajā Sēlijas mākslinieku gleznu izstādē.

10.08.2017.

Pateicībā Viesītes muzejs „Sēlija”.

2017. gada 19. augustā plkst. 13:00

Jaunjelgava

VIII SĒLIJAS KONGRESS

2016. gada 27. maijā,

Jaunjelgavā, Jaunjelgavas novada kultūras namā, Jelgavas ielā 31

DARBA KĀRTĪBA

9.00 – 10.00  reģistrācija, iepazīšanās ar izstādēm, Jaunjelgavas novada mājražotāju piedāvājumu, rīta kafija

10.00 – kongresa atklāšana (Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis  Libeks, Jaunjelgavas kultūras nama sveiciens)

10.20 – 10.35   Sēlijas novadu apvienības priekšsēdētāja Jāņa Dimitrijeva uzruna „Sēlijas novadu  kopdarbība””

10.35 – 11.05    akadēmiķa Jāņa Stradiņa uzruna

11.05  – 12.05  Sēlijas dižgarus pieminot:

“Mārtiņa Buclera vertikāle”, Mārtiņam Bucleram – 150 (Vilnis Auziņš)

Jānim Akurāteram  -140 (Ruta Cimdiņa, Maira Valtere)

Paulam Stradiņam – 120 (Dr. med. Maija Pozemkovska)

Jānim Veselim – 120 (Lidija Ozoliņa)

12.05 – 12.35 „Veiksmes un iespējas Sēlijas novadu ekonomikā”, akadēmiķe Baiba Rivža

12.35-  13.40            pusdienu pārtraukums

13.40- 14.55  paneļdiskusija „ Sēlijas izaugsmes iespējas virzībā uz viedu teritoriju”

Viktorija Zaļūksne, dr. oec., ZA; Mārtiņš Rinčs, Valsts reģionālās attīstības aģentūra; Jānis Dimitrijevs, Sēlijas novadu apvienības priekšsēdētājs; Stefans Rāzna, Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs; Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvis

15.00. – 16.15.    paneļdiskusija „Kultūras mantojums kā gudru attīstību veicinošs faktors”

Doc. Maiga Krūzmētra, LLU pētniece; Laura Jeroščenkova, LLU doktorante;  Ilma Svilāne, Viesītes muzeja „Sēlija” vadītāja; Anta Teivāne, Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietniece

16.15.-  16.30.  “Fotogrāfi Jēkabpilī un tās apkārtnē 20. gadsimta 1. pusē”

Gita Pērkone, Aknīstes vidusskolas 11. klases skolniece

16.30 – 16.45.  Sēlijas jauniešu apvienības ziņojums

16.45.- 17.15. Kongresa dokumentu apstiprināšana, kongresa noslēgums

       

Plaša aktivitāšu programma! 

Informācijai!

Zemgales NVO Centra projektu   konkursa

projekts “Sēlijas pilskalnu vilinājums”

Projektu īsteno sabiedriskā labuma biedrība

“Vides un tūrisma attīstības klubs SĒLIJA”.

Finansiāli atbalsta Kultūras ministrija. Projekta eksperts arheologs un kultūrvēsturnieks profesors Juris Urtāns.

Sadarbības partneri:

Elkšņu pagasta pārvalde un kultūras nams, Viesītes muzejs “Sēlija”. B-ba “Zentenes izaugsme”no Tukuma novada.

Projekta aktivitātes 2016. – 2017.g.:

Akmens ar uzrakstu novietošana pie Kņāvu pilskalna

Lekcija “Sēlijas pilskalni” Elkšņu kultūras namā 26.oktobrī 15:00.

Pilskalnu izpētes brauciens kopā ar ekspertu prof. J.Urtānu 27.oktobrī.

Pārgājieni, ekskursijas, talkas.

Ceļojoša foto izstāde

Ekspozīcija pilskalnu klasē Elkšņu skolā.

Tel. uzziņai 29273475 Rudīte Urbacāne

Dievkalniņš jeb Saukas pilskalns

Dievkalniņš jeb Saukas pilskalns

Projekts Nr.15/KMP

Sēlijā dzīvo aktīvi cilvēki, kas sadarbojas ar apkārtējām pašvaldībām, skolām, kultūras iestādēm,  novada muzeju, biedrībām un vietējām iniciatīvu grupām Latvijas valstiskuma veidošanās, attīstības un saglabāšanas liecību izpētē. Pasākumos  iesaistās dažāda vecumu dalībnieki. Pieaugušie rāda paraugu un māca bērniem un jauniešiem uzņemties līdzvērtīgu iniciatīvu un atbildību, kas ir pilsoniskās sabiedrības pamats. Ir apzināti nozīmīgi vietējie notikumi, objekti, personības, savākti materiāli, kas stiprina piederības sajūtu savai valstij.

Spilgts un savdabīgs novada senvēstures liecinieks ir pilskalnu virkne, kas stiepjas pāri Viesītes novada teritorijai no Lietuvas robežas dienvidos līdz Daugavai ziemeļos, iezīmējot sēļu cilšu kultūras, tirdzniecības un kara ceļus. Pilskalni ir Sēlijas paugurvaļņa ainavas iespaidīgas dominantes. 20.gadsimtā atsevišķos pilskalnos veikti arheoloģiskie izrakumi; 70-jos gados  dzejnieka Imanta Ziedoņa koku atbrīvotāju grupa strādāja Stupeļu un Margas pilskalnos, iztīrot tos no krūmu apauguma, pilskalnu pakājē uzstādīja akmeņus un  iekala tajos pilskalnu nosaukumus.  1998.g. septembrī Eiropas kultūras mantojuma dienās pasākums ar vairāku apkārtējo pagastu iedzīvotāju un skolu audzēkņu piedalīšanos notika Kņāvu pilskalnā. Arheologs Juris Urtāns 2006.g. pētījumus un tautas mutvārdu liecības apkopojis apjomīgā monogrāfijā „Augšzemes pilskalni”. 2011.g. biedrība Vides un tūrisma attīstības klubs Sēlija organizēja nometni „Sēlijas pilskalnu vilinājums”, kuras laikā jaunieši devās uz Saukas, Kņāvu, Stupeļu pilskalniem un mēģināja rekonstruēt seno ziņas nosūtīšanas paņēmienu, sakurot virsotnēs ugunskurus – trauksmes signālus, kas sauca ļaudis kopā, lai stātos pretī  ienaidniekiem.

2015.g. Viesītes muzejs „Sēlija” interesentu grupai organizēja braucienu pa 10 pilskalniem. Bijām pārsteigti, cik atšķirīgi un neatkārtojami tie ir – unikāla Sēlijas vērtība,  uz kuras garīgās kultūras pamata veidojusies Latvijas valstiskuma apziņa. Pilskalnu izstarotās enerģijas ietekmēti, brauciena dalībnieki atzina, ka ir pienācis laiks popularizēt tos plašākai sabiedrībai,  lai vairotu zināšanas par savām saknēm   un lepnumu par vietu, kurā dzīvojam. Vienlaicīgi, atpūtas brīdī Kņāvu pilskalna virsotnē analizējot izbraukuma iespaidus,  arī aktualizējām šī brīža problēmas:

1.      Lai uzsāktu mērķtiecīgu darbību  un varētu stāstīt citiem, mēs paši pārāk maz zinām. Esošais ir vairāk sajūtu līmenī, iekustēšanās, vibrācijas. Risinājums – lūgt profesionāla speciālista palīdzību, kā pilskalnu izpētes ekspertu palīgā aicināt arheologu  Juri Urtānu.

2.      Par Sēlijas pilskalniem trūkst informācijas un norādes zīmju. Risinājums –  sagatavot mūsdienīgus informatīvos materiālus un apmācīt vietējos pilskalnu gidus.

3.      Pilskalni dabā nav iezīmēti ar uzrakstiem, ceļotājiem grūti tos atrast. Risinājums – turpināt dzejnieka I.Ziedoņa iesākto, uzstādīt akmeņus ar pilskalnu nosaukumiem, lai nepārtrūktu paaudžu saikne.

Biedrības sagatavotajā projekta pieteikumā 2016.g. kā galvenos darbus esam iecerējuši pētniecības braucienu kopā ar ekspertu  pa vairākiem pilskalniem un akmens ar uzrakstu „Kņāvu pilskalns” uzstādīšanu pilskalna pakājē. Projekts ir vērsts uz vietējās sabiedrības aktivizēšanu un saliedēšanu, lai, sagaidot Latvijas simtgadi,  atstātu  savas  zīmes vietējā kultūrvēsturiskajā telpā.

Projekta mērķis.

Stiprināt piederības sajūtu savai valstij, veicinot  dažādu paaudžu vietējo iedzīvotāju līdzdalību Sēlijas pilskalnu kult

ūrvēsturiskās vides izzināšanā, senatnes mantojuma popularizēšanā un saglabāšanā.

Novembra vidū Leimaņu Tautas namā būs skatāma izstāde par izglītības vēsturi pagasta teritorijā.

1949.g.1.novembris Indāru skolā

Tagadējā Leimaņu pagastā ir bijušas 2 skolas: Bērzgala un Aizpores. Bērzgala skola atradās toreizējā Biržu pagasta teritorijā, bet Aizpores skola- toreizējā Aknīstes pagastā.

Izstādē būs redzama skolu vēsture gan fotogrāfijās, gan arhīvu dokumentos, atmiņu pierakstos, laikrakstos u.c. vēstures liecībās.

Ina Sēle

AICINĀJUMS

22.septembris kalendārā atzīmēts kā Baltu vienības diena. Sēlija bagāta ar pilskalniem. Ideja par pilskalnu sasaukšanos radās jau pirms VII Sēlijas kongresa, bet netika īstenota. Varbūt tagad ir īstais brīdis seno sēļu pilskalniem sasaukties, lai atgādinātu Latvijai par sēļiem?

Tāpēc aicinām skolēnus un pieaugušos pirmdien 22.septembrī doties pārgājienā vai aizbraukt uz tuvāko pilskalnu, uzkāpt tajā un dot ziņu jebkādā veidā visiem, kas grib klausīties un sadzirdēt par jums pilskalnā. Būsim radoši!

Aicinām šo brīdi iemūžināt fotogrāfijās, papildināt ar komentāriem un atsūtīt tās Sēļu klubam, lai par šo notikumu veidotu kopīgu galeriju Sēļu kluba mājas lapā.

Akcijas dalībniekus lūdzam pieteikties līdz pirmdienai 22.septembrim plkst. 12:00 pa tel. 27071996 vai rakstot uz e-pastu.

Mēs jūs aicināsim uz sadarbību arī turpmāk!

Mūsu mājaslapa: www.seluklubs.lv

Sēļu kluba valde