Projekts “Sēlijas akadēmija – 1.gads”

Aizvadīts Sēlijas akadēmijas pirmais gads, realizēts neliels, bet saturā bagāts projekts. Tik lepnā vārdā nosaukti biedrības Sēļu klubs organizētie neformālās izglītības pasākumi. Tā ir iespēja pašiem Sēļu klubā un citiem interesentiem paplašināt savu redzesloku, uzzināt vairāk par mūsu kultūrvēsturisko novadu, kas nu jau ceturtdaļgadsimtu atguvis savu seno vēsturisko nosaukumu Sēlija. Jau 2013. -14.gadā, kad notika VII Sēlijas kongress, aizsākās šie pasākumi ar mērķi uzzināt, pētīt, stāstīt citiem un popularizēt mūsu novada savdabību, interesanto, skaisto un labāko, kas mums ir. Katra tikšanās reize nes atklājumus un pārsteigumus, kas dod prieku, gandarījumu un lepnumu par mūsu novadu.

Šī gada nodarbību cikls sākās ar pasākumu Dvietē, kur slavenā vīnogu audzētāja Paula Sukatnieka māju „Apsītes” saimniece, muzeja vadītāja Vanda Gronska mūs aicināja iepazīt Raini, kas dzimis tepat Sēlijā, Jēkabpils novada Tadenavā. Pasākuma dalībnieki varēja apskatīt arī Sēļu kluba pagājušajā gadā sarūpēto ceļojošo fotoizstādi „Pilskalnu sasaukšanās”.

Otrs šīs vasaras pasākums, kurā piedalījās arī prāvs viesītiešu pulks, bija brauciens pa Neretas novada rakstnieku piemiņas vietām. Tā bija vienreizēja iespēja vienā dienā gūt ieskatu tādu izcilu personību dzīvē, kā Jūlijs Dievkociņš, Jānis Veselis, Lūcija Ķuzāne, Zenta Liepa, Skruzīšu Mikus, Velta Toma un Jānis Jaunsudrabiņš. Tikpat liels prieks un gandarījums par mūsu gidēm, kas sīki pārzinādamas savus pagastus, ar aizrautību un lepnumu stāsta vietu un dzīvesstāstus. Mums tās bija: Zalves vēstures zinātāja Ilga Cera, pilkalniete Lidija Ozoliņa un Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja „Riekstiņi” vadītāja Ilze Līduma.

Trešais notikums – dalība glezniecības plenēra „Sēlijas vasara 2015” organizēšanā un noslēguma sarunās. Tās vadīja Sēļu kluba dalībniece māksliniece Ligita Caune un valdes priekšsēdētājas vietniece, mākslas vēstures maģistre, VEF muzeja vadītāja Zanda Zībiņa. Viņas ziņojums „Mākslinieki no Sēlijas un Sēlijai” papildinājās ar diskusiju par mākslas kvalitātēm, ar sarunu par piemirstiem Sēlijas māksliniekiem.

Projekta noslēguma pasākums bija brauciens pa Viesītes novada svētvietām – pilskalniem. Pagājušajā gadā pēc jaunjelgavietes Ilgas Bruņenieces ierosinājuma devāmies Baltu vienības dienā 22. septembrī uz savai dzīves vietai tuvāko pilskalnu un rīkojām pilskalnu sasaukšanos. Šogad aicinājums bija „sasaukt pilskalnus!”, apceļojot tos, dodoties no viena pie otra. Tika izsludināts konkurss par veiksmīgāko pilskalna fotogrāfiju. Šogad „pilskalnus sasauca” Neretas, Aknīstes, Jēkabpils un Viesītes novads.

Viesītiešu pilskalnu „sasaukšanu” vadīja Rudīte Urbacāne, kurai tuva ne tikai viņas Elkšņu pagasta vēsture, bet pazīstama arī blakus pagastu apkārtne. Uzaicinot viņu par gidi pilskalnu apceļošanai, bijām „trāpījuši desmitniekā”. Izrādās, ka tā ir viņas viena no mīļākajām tēmām, par ko daudz domāts, lasīts un izzināts. Braucienu sākām ar pilskalniem, kas vistālāk no mums un kuri grūtāk sasniedzami. Tā ir Krīgānu ezera apmetne ar Bašu pilskalnu līdzās, tas ir Margas kalns un Stupeļu pilskalns ar upurakmeni. Rāpjoties pa stāvajām pilskalnu nogāzēm, redzot to saglabājušās terases un stāvot enerģētiski stiprās vietās pašā kalna galā, šodiena likās nebūtiska seno ļaužu vēstures gadsimtu priekšā. Par to spriedām, sasēdušies aplī, uz varenā Kņāvu kalna. Katram bija kas sakāms par pašiem pilskalniem, par šī brauciena turpinājumu – Sēlijas akadēmijas nākošo gadu. Tikpat iespaidīgs skats no Līgo kalniņa, mīklainā svētakmens apkārtne un pats Ormaņkalna centrs ar vecā torņa vietu. Vai zināt Saukas pilskalnu? Mēs lielākā daļa nezinājām, nodzīvojuši gadu desmitus tepat līdzās. Kalns ezera krastā ar sauli virs ezera, dziesma pilskalnam, pirmā skaistākā rudens diena starp citām drēgnām dienām, iespaidu pilna galva un sirds… Atpakaļceļā uzkāpām arī Mazajā Kūliņu pilskalnā, pastāvējām uz upurakmens pie Lielā Kūliņu pilskalna, vērojām to no attāluma, jo tas pārāk aizaudzis, lai varētu baudīt tā spēku. Vai ļausim pilskalniem kļūt nepieejamiem? Lai daļa no tiem ir uz privātīpašnieku zemēm, tie tomēr ir kas vairāk, kā zeme, zāle, krūmi un koki. Tie ir valsts vai vietējas nozīmes kultūrvēstures pieminekļi, kas prasa saglabāšanu un kopšanu.

Nolemts šī gada projektu turpināt. Praktisks šīsvasaras ieguvums un rezultāts – top apkopojošs materiāls- Sēlijas kalendārs, tiek sagatavots Sēļu kluba Aicinājums par pilskalniem pašvaldībām, tiek plānots Sēlijas akadēmijas 2.gads- veltīts Sēlijas pilskalniem, noskaidroti veiksmīgāko pilskalnu fotogrāfiju autori.

Tuvāk par šīsvasaras projekta rezultātiem varēsiet lasīt Sēļu kluba mājaslapā www.seluklubs.lv.

 

Ilma Svilāne, Sēļu kluba valdes priekšsēdētāja

 

 

Atbildēt