SĒLIJA

  Sēlija

11. Janv.Publisks
Oficiāli apstiprināts Sēlijas karogs! 2024. gada 10. janvārī stājies spēkā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rīkojums Nr. 1, ar kuru noteikts Sēlijas vēsturiskās zemes karogs, tā proporcijas un precīzi krāsu kodi.

Rīkojums lasāms šeit:
 https://www.vestnesis.lv/op/2024/8.1

Foto: Latvijas Vēstnesis un Anatols Kauškalis. #sēlijassalas #sēlija
 
 
Fotoattēlā varētu būt teksts

Apstiprināts Sēlijas ģerbonis!

pagasti Sēlijā_2022

 

Kultūras ministrija (KM) ikvienu, kuram rūp Latvijas kultūrvides saglabāšana un attīstība – novadu iedzīvotājus, uzņēmējus, nevalstiskās organizācijas, kā arī pašvaldības un valsts institūcijas – aicina piedalīties “ideju talkā” jeb priekšlikumu pieteikšanā Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna izstrādei. Interesenti aicināti iesniegt savus priekšlikumus, līdz 31. janvārim aizpildot anketu ieej.lv/Ideju-Talka

2021. gada 1. jūlijā stājies spēkā jaunais “Latviešu vēsturisko zemju likums”, kura mērķis ir veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību Latvijai, kā arī garantēt latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību.

 

https://likumi.lv/ta/id/324253-latviesu-vesturisko-zemju-likums

 

 

Mēs visi vēl esam 10. Sēlijas kongresa iespaidā. Ja kāds vēlas to vēlreiz noskatīties, meklējiet Facebook -kongresa 1. un 2. daļa:
https://www.facebook.com/jekabpilslaiks/videos/255174763275210
https://www.facebook.com/jekabpilslaiks/videos/361035515678882

10.Sēlijas kongress – 1.daļa:

https://fb.watch/7Z-DOs8IIG/

10.Sēlijas kongress -2.daļa:

https://fb.watch/7YnMY0DCTA/

Darba kārtība:

6c086b2c-bc24-4b7b-95a0-9f8a65a9c586 (1)

KĀDAM BŪT SĒLIJAS ĢERBONIM?

Viedoklis: 

Kā zināms, ir izstrādāts likumprojekts par vēsturiskajām zemēm, ko parakstījis Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, un ar 2021.gada 1. jūliju spēkā stājas „Latviešu vēsturisko zemju likums”. https://www.president.lv/storage/kcfinder/files/Likumprojekts_Vesturisko_zemju_likums_24092020.pdf

Pirmais teikums tajā skan: „Latvijas Republika 1918.gada 18.novembrī ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes – Vidzemi, Latgali. Kurzemi, Zemgali un Sēliju”. 
 

Vidzemes ģerbonis — sarkanā laukā sudraba grifs ar  zobenu labajā ķetnā.Kurzemes ģerbonis — sudraba laukā pretēji pagriezts sarkans lauva.

Latgales ģerbonis — zilā laukā pretēji pagriezts sudraba grifs ar zobenu labajā ķetnā.

 Zemgales ģerbonis — zilā laukā sudraba alnis.

Kādam būt Sēlijas ģerbonim? Viedoklis:

Esošajām vēsturiskajām zemēm ir savi ģerboņi. Ģerbonim jābūt arī Sēlijai, tāpēc tiek aktualizēts jautājums par to, kāds tas būs.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 600, kas spēkā no 2019. gada decembra, nosaka Latvijas valsts ģerboņa un ar to saistīto Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu heraldisko krāsu toņus atbilstoši materiālam un tehnikai un heraldisko krāsu grafiskos apzīmējumus. Ģerboņu poligrāfiskai attēlošanai izmanto tikai 6 krāsas: melna, sarkana, sudraba, zaļa, zelta un zila. Katrai no minētajām krāsām ģerbonī izmantojami tikai noteiktie krāsu toņi, kas atbilst atbilstošajiem RGB krāsu standarta kodiem. Noteikumi paredz šiem pieņemtajiem heraldisko krāsu toņiem atbilstošus grafiskos apzīmējumus, kā arī norāda stingru krāsu un apzīmējumu pielietojumu. Tas sašaurina iespējas, izvēloties Sēlijas ģerboni. Droši vien būs vairāki piedāvājumi, no kuriem izvēlēsies atbilstošāko. Cerams, ka to neizlems kāda viena persona.

 Vēsturisko zemju jeb kultūrvēsturisko novadu ģerboņos izmantots viens elements – heraldiskais zvērs. Kurzemei – lauva, Vidzemei un Latgalei – grifs, Zemgalei – alnis. Ja lauvas un grifa simboliskā nozīme ir aprakstīta, tad alnim šāda apraksta, šķiet, nav. Tā kā Sēlija vēsturiski ir bijusi daļa no valstiska veidojuma Kurzemes – Zemgales hercogistes, bet pēdējā laika posmā – no Zemgales, tad loģiski būtu izmantot Zemgales heraldisko elementu alni, bet pretēji pagrieztu. Tā kā nav norāžu par vairoga jeb ģerboņa pamata krāsas citiem ierobežojumiem, tad to var izvēlēties no minētajām krāsām.

Lai gan sēļiem un sēliešiem gribētos ģerbonī redzēt sava karoga sūnu zaļo toni, tomēr jāpaliek pie pieļaujamā zaļā toņa. Tieši sēļu jeb Sēlijas karoga esamība un plašais pielietojums Sēlijas novados nosaka to, ka pamata krāsa varētu būt zaļa, bet ne cita no minētajām sešām. Sēlija atdzimusi pēdējo 30 gadu laikā, pateicoties saviem cilvēkiem – viņu entuziasmam un patriotismam. Šis ceļš atšķiras no esošo zemju veidošanās ceļiem, tāpēc arī pamata krāsa var atšķirties no esošo zemju krāsām. Sēliju izjūtam, redzam un prezentējam kā zaļu mežu, lauku un purvu zemi ar pilsētu un ciemu salām. Dabas bagātības mēs bieži nosaucam par mūsu valsts zaļo zeltu, tāpēc Sēlijas heraldiskais zvērs alnis varētu būt zelta krāsā, kam ir dziļa un spēcīga simboliskā nozīme. Sēlija to ir pelnījusi, lai nostiprinātu savu pašapziņu, lepnumu un atbildību. Ja Zemgales ģerbonim ir zilā laukā sudraba alnis, tad šādā variantā Sēlijas ģerbonim ir zaļā laukā pretēji pagriezts zelta alnis, tas ir – pagriezts uz labo pusi. Kartē Sēlija arī ir pa labi vai uz austrumiem no Zemgales.

Šie gan ir subjektīvi spriedumi, jo to, kāds būs Sēlijas ģerbonis, izlems Valsts heraldikas komisija.

Ilma Svilāne, biedrības Sēļu klubs vadītāja

Par gaidāmo kultūrvēsturisko novadu likumu:

Pirmais teikums tajā skan: „Latvijas Republika 1918.gada 18.novembrī ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes – Vidzemi, Latgali. Kurzemi, Zemgali un Sēliju”.

OTO: Zane Bitere, LETA

Latvijas kultūrvēsturisko vidi un piederību pie tās no nākamā gada paredzēts sekmēt ar jaunu likumu, no kura novados sagaida sen zināmu problēmu risinājumus. Starta šāvienu likuma izstrādei dod pašvaldību reformas likumprojekts, kuru Saeima skatīs trešajā – noslēdzošajā – lasījumā. 

 
ĪSUMĀ
  • Paredzēts, ka jaunais kultūrvēsturisko novadu likums tiks izstrādāts līdz šī gada beigām. Pēc likuma pieņemšanas valdībai sešu mēnešu laikā būs jāapstiprina latviešu vēsturisko zemju un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas ilgtspējīgas attīstības plāns.
  • Jaunais likums ar jēdzienu “latviešu vēsturiskās zemes” aptvers Vidzemi, Latgali, Kurzemi, Zemgali un Sēliju, papildus paredzot aizsargāt arī mazākas kultūrtelpas šo latviešu vēsturisko zemju robežās.
  • Likumā būs noteikts vietējo kopienu primārais atbildīgums par savas identitātes saglabāšanu, kā arī valsts un pašvaldību pienākumi šo identitāšu uzturēšanā.

Plānots, ka iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību pie latviešu vēsturiskajām zemēm – Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas – regulēs atsevišķs likums, kas Ministru kabinetam (MK) jāizstrādā līdz šī gada beigām. Šāda norma pēc Valsts prezidenta Egila Levita iniciatīvas ietverta likumprojektā “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”. Pēc kultūrvēsturisko novadu likuma pieņemšanas valdībai sešu mēnešu laikā būs jāapstiprina latviešu vēsturisko zemju un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas ilgtspējīgas attīstības plāns.

Paredzēts, ka jauno likumu izstrādās Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar Kultūras ministriju un izskatīšanai Saeimā tas varētu nonākt nākamās parlamenta sesijas sākumā rudenī, informē valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš.

Precizēs jēdzienu “latviešu vēsturiskās zemes”

“Mana prioritāte ir rosināt, lai likumdošanas ceļā tiktu noteiktas latviešu vēsturisko zemju robežšķirtnes, definējot katra pagasta un mazpilsētas piederību pie noteiktas latviešu vēsturiskās zemes – Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas –, kā arī paredzot konkrētus valsts un vietējo pašvaldību uzdevumus šīs identitātes un piederības stiprināšanā,” vēstulē Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai uzsver E. Levits. Valsts prezidents bija vērsis Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas uzmanību uz nepieciešamību stiprināt vietējās kopienas (pagastus un mazpilsētas), paredzot tām iespēju demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un atbilstoši katras vietējās kopienas jaudīgumam piešķirt tām noteiktas kompetences vietējo jautājumu kārtošanai.

“Likumā tiks konkretizēts un detalizēts Satversmes ievadā ietvertais jēdziens “latviešu vēsturiskās zemes”. Ikdienā operējam ar Latvijas vēsturisko zemju nosaukumiem, kas liekas pašsaprotami, taču reformas kontekstā redzam, ka šo zemju robežu jautājumi skar arī kultūrvēsturiskās identitātes jautājumus,” skaidro Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps. Tādējādi būtiski norādīt, ka jaunais likums ar jēdzienu “latviešu vēsturiskās zemes” aptvers Vidzemi, Latgali, Kurzemi, Zemgali un Sēliju, papildus paredzot aizsargāt arī mazākas kultūrtelpas (piemēram, Suitu novadu, Lībiešu krastu u. c.) šo latviešu vēsturisko zemju robežās. Likumā būs noteikts vietējo kopienu primārais atbildīgums par savas identitātes saglabāšanu, kā arī valsts un pašvaldību pienākumi šo identitāšu uzturēšanā, informē padomnieks.

Kaut gan jaunajā likumā iecerēts noteikt Latvijas vēsturisko zemju teritorijas, “lai katra pilsēta, katrs pagasts varētu redzēt, pie kuras no šīm zemēm tas pieder”, Latvijas kultūrvēsturisko novadu robežas nav novelkamas pilnīgi precīzi un tām nav noteikti jāsakrīt ar pašvaldību robežām, jo starp robežapgabaliem vēsturiski ir notikusi un notiek savstarpēji bagātinoša un valsts vienotībai būtiska mijiedarbība, norāda J. Pleps. Turklāt, nosakot novadu robežas administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, jāņem vērā ne tikai iedzīvotāju kultūrvēsturiskās piederības sajūta un identitāte, bet arī teritoriju attīstības iespējas, administratīvo centru izvietojums, ekonomiskā mobilitāte, kustība reģionā, ceļu tīkls un iedzīvotāju pārvietošanās paradumi.

LV portāls jautā: Ko sagaidāt no kultūrvēsturisko novadu stiprināšanas speciālā likuma? Kādiem instrumentiem lokālās piederības stiprināšanā šajā likumā vajadzētu būt?

Ivars Logins

Biedrības “Latgales tradicionālās kultūras centrs “Latgaļu sāta”” pārstāvis

Šāds likums vispār nebūtu bijis nepieciešams, ja Saeimas deputāti izrādītu sapratni un neliegtu Sēlijas novada izveidi, Suitu novada izveidi un labotu ilggadējo kļūdu, parūpējoties par to, lai viens no latgaliskākajiem novadiem, proti, Varakļānu novads, beidzot nonāktu pie Latgales. Diemžēl mīts par to, ka administratīvi teritoriālā reforma neesot jāskata kultūrvēsturiskā kontekstā, ir novedis pie tā, ka mums valstī taps jauns likums.

Latgalieši sagaida, lai likums beidzot uzliek valstij par pienākumu rūpēties par to, ka tiek iedzīvināta Valsts valodas likuma 3. panta ceturtā daļa, kas paredz nodrošināt latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.

Agris Bitāns

Zvērināts advokāts, Latgales patriots

Pirmkārt, sagaidu, ka šis likums sniegs skaidru apliecinājumu Satversmes 3. panta svaram un atcels diskusijas par it kā deklaratīvo šī panta raksturu. Otrkārt, sagaidu, ka likums dos papildu pamatu katra Latvijas pilsoņa piederībai pie vietējās kopienas un stiprinās kultūrvēsturisko identitāti, tādējādi stiprinot pilsonisko apziņu un sasaisti ar savām saknēm. Tas veidos skaidru saikni starp pilsoni un Latvijas valsti, stiprinās piederības sajūtu, kuras šobrīd pietrūkst. Treškārt, sagaidu, ka tiks atjaunotas kultūrvēsturisko novadu robežas atbilstoši vēsturiskajām robežām, kuras tika noteiktas, dibinot Latvijas Republiku. Ceturtkārt, sagaidu, ka atbilstoši šo kultūrvēsturisko novadu robežām tiks veidotas pašvaldības un nodrošināta vienota kultūrvēsturiskā vide un tās attīstība. Tam būtu nepieciešama sava administratīvā pārvalde. Tiktu veidota vienota kultūrvēsturiskā novada vizuālā un cita atpazīstamība. Piemēram, Latgalē ceļa zīmēs, vietu un ielu nosaukumos tiktu lietota latgaliešu valoda. Tāpat likums paredzētu pienākumu ņemt vērā kultūrvēsturiskā novada kultūrvēsturiskās vienības vai kopības intereses, piemēram, lībiešu vai suitu apdzīvotajās vietās. Katram novadam būtu savi kopīgi svētki vai tradīcijas.

Piektkārt, sagaidu, ka tiks izstrādāti un apstiprināti kultūrvēsturisko novadu simboli, piemēram, karogi. Līdz ar to tie iegūtu valsts aizsardzību. Sestkārt, sagaidu, ka, izpildot Valsts valodas likuma 3. panta ceturtajā daļā paredzēto valsts pienākumu latgaliešu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanā, aizsardzībā un attīstībā, kā viena no svarīgām Latgales pazīmēm tiktu nostiprināta latgaliešu valodas lietošana šajā novadā arī oficiālajā saziņā. Tāpat sagaidu, ka tiks veicināta šīs valodas apmācība (gan skolās, gan augstākajās mācību iestādēs) un popularizēšana ar valsts atbalstu. Septītkārt, sagaidu, ka likums paredzēs valsts pienākumu veicināt un atbalstīt, arī finansiāli, katra kultūrvēsturiskā novada attīstību, kā arī, veicot administratīvi teritoriālo un pārvaldes reformu un realizējot infrastruktūras u. c. projektus, tiks ievērotas kultūrvēsturisko novadu robežas un intereses. Valstij sadarbībā ar pašvaldībām būtu jāveido konkrētā kultūrvēsturiskā novada informatīvā telpa, lokālie muzeji, kultūras objekti un cita veida kultūrvide, arī novada tūrisms. Astotkārt, sagaidu, ka likumā būs noteikti arī pašvaldības pienākumi saglabāt un attīstīt kultūrvēsturisko novadu, paredzot konkrētus pasākumus. Devītkārt, sagaidu, ka tiks noteikta jauna tradīcija, piemēram, katra kultūrvēsturiskā novada svinamā diena, kas tiktu atzīmēta visā valstī.

Ilma Svilāne

Biedrības “Sēļu klubs” valdes priekšsēdētāja

Mēģināšu atbildēt uz jautājumiem, kas nav vienkārši, bet ir apsveicami. Uz tiem mums visiem kopā jāatbild, lai novērstu vēsturisko netaisnību attiecībā pret sēļu zemju iedzīvotājiem 21. gadsimtā, kas, akadēmiķa Jāņa Stradiņa un citu cienījamu zinātnieku un kultūras darbinieku vadīti, jau vairāk nekā 30 gadus cīnās par savas teritorijas atzīšanu. Tāpēc apsveicams un pilnībā atbalstāms ir prezidenta Egila Levita ierosinājums par latviešu vēsturiskajām zemēm. Es gribētu Latvijas kartē redzēt šādas zemes: Vidzeme, Latgale, Kurzeme, Zemgale un Sēļzeme.

Ko gribētu sagaidīt no kultūrvēsturisko novadu likuma? Pirmkārt, ja runa ir par vēsturiskajām zemēm, tad vajadzētu būt Sēļzemei (ne Sēlijai). Otrkārt, likumam jāattiecas arī uz citiem jau pieņemtajiem likumiem. Piemēram, “Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likuma” 1. pantā ir atsauce uz Satversmes 3. pantā minēto kultūrvēsturisko (vēsturiski etnogrāfisko) apgabalu ģerboņu kā valsts simbolu tiesisko aizsardzību un izmantošanu. Diemžēl minētajā Satversmes pantā nav runa par kultūrvēsturiskiem apgabaliem. Ceru, ka likums ieviesīs kārtību šo teritoriju nosaukumos un visur tas būs jāievēro: gan citos dokumentos, gan robežās, ja tādas noteiks. Arī Sēļzemei būs vajadzīgs ģerbonis, kas būtu mūsu uzvara! Etnogrāfi jau labi sen izdalījuši piecus novadus. Ceru, ka šis likums noteiks pienākumu veidot administratīvās teritorijas šo zemju robežās un dos priekšroku ierosinājumiem par administratīvu teritoriju apvienību veidošanu šo zemju robežās, kā tas jau ir izveidojies, apstiprinot Sēlijas novadu apvienību. Reformai nebūtu tiesību un pienākuma to iznīcināt. Treškārt, uz šo likumu skatos kā uz 21. gadsimta Latvijas likumu. Tas nebija aktuāls ne 19., ne 20. gadsimtā, bet ir vajadzīgs tieši tagad. Esam apzinājušies kultūras un kultūrvēstures vietu šodienas sabiedrības dzīvē, to ietekmi un klātesamību visās dzīves sfērās. Cerams, esam to spējīgi novērtēt pilnībā. Arī to, ka tā ir ekonomikas, saimniekošanas daļa mūsu gadsimtā. Kultūrvēstures likumu neievērošana neizraisa pēkšņu krīzi, bet drupina mūsu pamatus pilienu pa pilienam.

Par instrumentiem lokālās piederības stiprināšanā: jau pats likums ar precīzi izstrādātu saturu ir lokālās piederības instruments. Latviešu valodā ir vārds “daudzināšana”. Tikai viens burts to atšķir no vārda “audzināšana”. Pa šiem gadiem esam jau daudz darījuši šajā ziņā, iedzīvinot sēļu un Sēlijas vārdu nosaukumus vietām, objektiem un organizācijām. (Sēlijas kongresi, Sēļu sēta, Sēļu klubs, vides un tūrisma attīstības klubs “Sēlija”, tirdzniecības tīkls Jēkabpilī “Sēlija” utt.).

Latgale prot pastāvēt par sevi, arī Kurzeme un pārējās zemes. Bet pie tā ir jāpiestrādā Sēlijā. Ja, tāpat kā laika ziņās, reizēm “Latvijas Radio” raidīs citas ziņas no Sēļzemes, mēs katrs šeit atcerēsimies, kas esam. Cilvēka lepnums par savu dzīves un darba vietu ir kā pievienotā vērtība visam, ko viņš dara un rada. 

Jaunajam likumam par vēsturiskajām zemēm jābūt saistītam ar likumiem par to ekonomisko attīstību. Strādājot daudzus gadus muzejā, piedzīvots, ka, piemēram, Muzeju likums neatbilst grāmatvedības noteikumiem pašvaldībās.

Kultūra kā virzītājspēks, bet ne kā produkts. Kultūrtelpas pastāvēšanas priekšnoteikumi ir valstiski atbalstāmas vērtības. Redzam, ka tad tās uzplaukst. Arī identitāte, lokālpatriotisms, lauku kopienas. Lauki Sēlijā un arī citur ir trausla vērtība, kas neatbalstīta iet bojā. Cik zinu, tiek domāts par kultūras biedrību atbalsta nostiprināšanu attiecīgos dokumentos. Tas būtu atbalsts lauku kopienām.

Atbalsts projektiem kultūras norišu finansējumam laukos ietekmē šo norišu kvalitāti. Šo projektu pieteikumi un realizācija ir sarežģīta un bez jurista izglītības nav iespējama, piemēram, SIF projektu konkursi, ko gribējām šogad plānot un uzskatījām par lietderīgu un pierobežai atbilstošu.

Grigorijs Rozentāls

Suitu parlamenta priekšsēdētājs

Mēs dzīvojam lauku apvidū, kur cilvēku skaits ar katru gadu samazinās. Mirstības statistika par pēdējiem 10 gadiem liecina, ka Alsungas pagastā iedzīvotāju skaits samazinājies par 16%, Gudenieku pagastā pat par 27%. Pēdējo desmit gadu laikā esam zaudējuši vairāk nekā 400 cilvēku jeb apmēram 17% iedzīvotāju.

Ar suitu lietu kļuvām par vienu no UNESCO atzītajām neatliekami glābjamajām pasaules nemateriālajām pasaules kultūras vērtībām, mums ir bijuši dažādi plāni, par kuru efektivitāti var strīdēties, bet svarīgākais: vai jaunā paaudze pārņems suitu identitāti no iepriekšējās? Vai spēsim jauniešus motivēt palikt šeit, bet tos, kas aizbraukuši, – kaut kad atgriezties ar sajūtu, ka šī vieta ir īpaša? Šādās īpatnējās vietās skolām jābūt orientētām uz vietējo vērtību saglabāšanu. Parasti to ir iespējams izdarīt ar kādu papildu finansējumu iesaistītajiem skolotājiem u. tml. Tātad viena svarīga lieta ir izglītība, bet otra – ekonomiskā attīstība, kas arī jaunajai paaudzei dotu iespējas saskatīt savu nākotni nevis kaut kur citur, bet gan šeit uz vietas. Ja nebūs jauniešu, nebūs arī suitu lietas.

Mums ir labs kontakts ar setiem Igaunijā, kuriem ir valsts finansētas programmas kultūras un ekonomikas atbalstam, kam var pieteikt uzņēmējdarbības, kultūras un pētniecības projektus. Ir vērtēšanas komisijas, kurās ir gan vietējie, gan valsts pārstāvji. Ir finansējums arī ceļu tīkla attīstībai.

Latvijā līdz šim arī Eiropas nauda tikusi iedalīta vispirms republikas nozīmes pilsētām, tad attīstības centriem, bet tikai pēc tam visiem pārējiem. Mēs līdz šim esam bijuši nolikti pie neperspektīvajām teritorijām. Šīs ir lietas, kuras vajadzētu pozitīvi risināt arī ar jaunā likuma palīdzību. Igaunijā ir ļoti labi piemēri, kā to var darīt. Taču, kad esam par to runājuši ar valsts amatpersonām, dzirdam: te nekad nebūs kā Igaunijā. Acīmredzot viņus tas neinteresē. Jautājums: vai arī šo attieksmi var mainīt?

LABS SATURS
 24
 
 

Sēlijai – būt!

Selija- Sēlijas novadu apvienība

SĒLIJAI BŪT!

 

Neatklātā Sēlija:

5.sērija

https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/16.04.2020-neatklata-selija.-nereta-selijas-dienvidi-un-ilukste.id185139/

4.sērija

https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/09.04.2020-neatklata-selija.-jaunjelgava-sala-un-dviete.id184631/

3.sērija

https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/02.04.2020-neatklata-selija.-selijas-vidiene.-viesite-akniste-un-staburags.id184059/

2.sērija

https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/26.03.2020-neatklata-selija.-bebrene-zasa-un-subate.id183747/

1.sērija

https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/12.03.2020-neatklata-selija.-ziemelaustrumselja.-bebrene-un-dunavas-pagasts.id182287/

 

Sēlija- mežu un purvu zeme

Purvs – vērtīga ainava un dabas daudzveidība: Latvijas un Lietuvas pierobežā izpētīti un apsaimniekoti aizsargājami mitrāji

SĒLIJAI BŪT!

 

 

 

Sēļu mantojums:

Sēliska valoda

                                                                                    VACAISTĀVS

Maija Briede

Skotūs, vacaistāvs nōk,

Palākā rudeņa reitā,

Sūmā nas ūgu maizi

Mozbārnam apsūleitū.

 

Skotūs, vacaistāvs īt,

Ziergu pōrcelt dzar lauku.

Soku: moziņa es,

Vacotāv, naizaugu…

 

Vacaistāvs pabreinōs gon,

Aizsleid dzar mōkuļa golu:

-Nabādōj, dzeivuju nou

Tōlas pasaules molā.

 

Vacaitāvs atmat ar rūku:

-dzeive beja tik san,

Tiku šoupules izkōrs

Mozbārnim, atminu gon.

 

Vacotāv, bērneiba beja!

Dūmōt, vel moziņa es,

Vīnumēr, atminot tevi,

Tevi un rozeines.

Akadēmiķa Jāņa Stradiņa gaišai piemiņai

(10.12.1933.-29.11.2019.)

Akadēmiķa Jāņa Stradiņa ģimene, Latvijas zinātnes un kultūras darbinieki un visa radošās inteliģences saime atvadās no 20. – 21. gadsimta vienas no izcilākajām un spožākajām personībām – no Jāņa Stradiņa. Sēlija atvadās no sava garīgā līdera,- viņu pazina, cienīja un viņā ieklausījās visi. Mūžības ceļā devies zinātnieks, zinātnes un kultūras vēsturnieks un organizators, rakstnieks, Trešās atmodas veicinātājs, Latvijā pazīstamās Stradiņu dzimtas atvase ar dzimtas saknēm Sēlijā. Sēlijas atdzimšanas uguns kūrējs un sargātājs, Latvijā pazīstamais un mīlētais Jānis Stradiņš,- ģenialitātes un vienkāršības apvienojums vienā personībā! Dziļa inteliģence un diplomāta spējas bija tie rīki, kas pievērsa cilvēku prātus un lika sekot akadēmiķa Jāņa Stradiņa idejām un aicinājumiem par Sēlijas kultūrvēsturiskā novada vienotību un vēsturisko nozīmību.

Pa šiem trīsdesmit gadiem izaugusi jaunā Sēlijas Atmodas ceļa gājēju paaudze, kas veidojusies akadēmiķa Jāņa Stradiņa aktīvas darbības laikā. Cilvēki sadzirdēja viņa teikto, viņa viedoklis vienmēr tika ņemts vērā, viņam jautāja pēc padoma un vienmēr saņēma atbildes, atbalstu un pamudinājumu.

Stradiņu dzimtas saknes līdzās Stenderu dzimtai zarojas Sēlijas vidienē, akadēmiķa Jāņa Stradiņa tēva profesora Paula Stradiņa, vectēva un vecmātes ģimeņu un viņu senču dzīves vietās. Viņi ir seno sēļu gēnu nesēji latviešu tautā, – sēļu turpinājums. Stradiņi ir viena no Sēlijas dižajām dzimtām, par ko varam būt patiesi lepni. Akadēmiķa Jāņa Stradiņa plašais mantojums un tā Sēlijas daļa būs stiprs pamats mūsu darbam nākotnē. Tas ir garīgais mantojums, kam ir mūžīga vērtība.

Akadēmiķis Jānis Stradiņš bija unikāls kā zinātnieks, talantīgs organizators, autoritāte ne tikai zinātnē, bet arī kultūrā, zinātnes un kultūras vēsturē. Viņa paveiktais fizikāli organiskajā ķīmijā, Latvijas vēsturē, kultūrā un zinātnes popularizēšanā ir kā piemērs cilvēka prāta ģenialitātei, diženumam, plašumam un iespējām. Zinātnes un kultūras apvienojums viengabalainā personībā kā inteliģences spožākais paraugs paliek līdzgaitnieku atmiņās un glabājams paaudžu paaudzēs. Profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis un Sēlijas patriots Jānis Stradiņš paliek mums gaišā piemiņā.