notika Lielzalves muižas parka sakopšanas talka

(Neretas novada Zalves pagastā)

2019. gada 20.septembrī-

skolotāja, dzejnieka JŪLIJA DIEVKOCIŅA

140.jubilejas atcere:

13:30 – piemiņas brīdis Zalves kapsētā pie J. Dievkociņa atdusas vietas

14:30 – Neretas novada novadpētniecības muzejā izstādes „Gaismas saucējs skolotājs, dzejnieks Jūlijs Dievkociņš /12.08.1879.-21.01.1906./” atklāšana, dzejas stunda Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas Zaļajā klasē.

afiša 2- seminari

“Sēļu Kluba Avīzes” radošais izbraukuma seminārs, veltīts Vecā Stendera 305 gadu atcerei

17. augustā 

Sunākstes mācītājmuižā Vārnavas “Ģedertos” pie Sunākstes baznīcas

Vecā Stendera dārgumu sala

Sēļu kluba viens no darbības mērķiem ir Sēlijas kultūrvēsturiskā mantojuma pētīšana un saglabāšana, ievērojamu personību popularizēšana sabiedrībā, daudzinot Sēlijas gudros prātus, kas savam novadam un Latvijai atstājuši un atstāj savus darbus un dzīvē sasniegto. Ar gadiem, lielvarām un ideoloģijām mainoties, mainās arī sabiedrības nostāja pret viņiem. Citi tiek slavināti, citi krīt nežēlastībā, pret citiem attieksme kļūst vienaldzīga, jo kur nu visus var atcerēties un slavināt. Tomēr paliek cilvēku dzīvesstāsti un arī darbi atmiņās, grāmatās un citos rakstos, ļoti sen vai nesen sarakstītos. Mūsu pašu ziņā ir atmiņas atdzīvināšana un saglabāšana. Tā varam pateikt paldies par mūža darbu vai varbūt tikai gūt kādu mācību sev, lai dzīvotu gudrāk un labāk.

Daudzi ievērojuši, ka šogad Sēlijā notiek Sēlijas salu projekta norises, dažādi pasākumi pagastu attālās vietās, lai padarītu tās ceļotājiem un viesiem interesantas un vilinošas. Un tas ir to vērts, jo tālu no lielajiem centriem ir brīnišķīgas vietas un cilvēki, kas tās kopj un ieliek savu sirdi iemīļotā darbā un reizē arī sava pagasta sakopšanā un pārvēršanā par īpašu vietu Sēlijas laukos. Sēļu kluba šīs vasaras projekts saistās ar ar divām interesantām personībām Sēlijas vesturē: vīnogu selekcionāru Paulu Sukatnieku Dvietē un Sunākstes mācītāju Gothardu Frīdrihu Stenderu, sauktu par Veco Stenderu (1714-1796). Abiem šajā gadā atzīmējamas pusapaļas jubilejas, kam tad arī veltām savus seminārus abu šo personību darbošanās vietās. Jūlija vidū bijām Paula Sukatnieka “Apsītēs” Dvietes pagastā, bet 17. augustā seminārs noritēja gan bijušās Sunākstes mācītājmuižas teritorijā, gan pašā Sunākstē, kur piedalījāmies ļoti nozīmīgā pasākumā- trimdas latviešu mākslinieka Zigfrīda Sapieša (1924-2014) tēlniecības darba “Sibīrijas krusti” atklāšanā. Ar šo darbu viņš pārnāk savā bērnības zemē un kļūst mums pazīstams, reizē atnesot stāstu un atgādinājumu par savu skolotāju, ievērojamu kokgriezēju Augustu Heideru jeb Heidertēvu no Sunākstes. Arī Z.Sapietim šogad pusapaļa dzīves gadskārta.

Sunākstes mācītājmuiža vilina ar savu senseno burvestību, ar senatnes klātesamību, kas mūs pavada gan Stenderu dzimtas kapu kalnā, gan muižas dārzā. To var saukt par parku, dārzu vai birzi, jo nebūs neviena, kas tagad pasaka pareizo vārdu. Nav arī pašas muižas un arī mācītāja mājas, kur Vecais Stenders nodzīvoja trīsdesmit radošajā darbā ražīgus gadus, piedzīvodams gan priekus, gan bēdas un zaudējumus. Mums visiem kā atklājums bija Vecā Stendera dzejas darbi, tikai niecīga daļa viņa bagātīgā daiļdarbu klāsta, ko mēs un pats Vecais Stenders klausījās Maijas Mačekas izpildījumā uz kapu kalna. Neapšaubāms ir viņa nopelns latviešu laicīgās literatūras aizsākumos, kā pirmajam, kas jau 18. gadsimta vidū tulko un rada sadzīviskus un audzinošus stāstus, pasakas un dzeju, veltot to latviešu tautai, kuras vidū dzīvo viņš, viņa ģimene un daudzi jo daudzi Stenderi pēc viņa.

Sunākstes baznīcas saimniece Dzintra Baltruna laipni mums atvēlēja telpas un projektoru sarunām par Veco Stenderu. Sunākstes vēstures pētnieks Andris Šinke iepazīstināja semināra dalībniekus ar Sapiešu dzimtas vēsturi un saviem atklājumiem Vecā Stendera dzīves gaitās. Tam visam paralēli tapa dalībnieku zīmējumi, gleznojumi un kaligrammas par Veco Stenderu, kas veido nelielu izstādi, veltītu šai izcilajai un daudzpusīgajai personībai.

Sēlijas karogs mastā pie baznīcas, cilvēku un vietu likteņi, piemiņas zīmes, viss, ko uzzinām, redzam, sajūtam un saprotam, ko paši radām un par ko priecājamies, dara mūs bagātākus un lepnākus par savu novadu un Latviju. Diezgan skaļi un augstu tas skan, bet ir patiesība par cilvēka vērtību Zemes virsū.

Tāpēc esam Sēļu klubā, lai to, ko esam apzinājuši un apzinājušies, darītu zināmu arī citiem. Kaut ko no tā var lasīt un redzēt mūsu mājas lapā www.seluklubs.lv un Facebook Sēļu klubs. Šīs vasaras semināru materiālus, atklājumus un gūtās atziņas centīsimies aprakstīt topošajā izdevumā “Sēļu Kluba Avīze”.

Šis vasaras projektu finansiāli daļēji atbalstīja Viesītes novada pašvaldība un Lauku partnerība Sēlija. Paldies par to! Paldies arī atsaucīgajiem un radošajiem semināru dalībniekiem!

Ilma Svilāne, Sēļu kluba valdes priekšsēdētāja

Informācija masu medijiem

Projekta ideja radās, gūstot iedvesmu Sēliju aptveroša Lauku partnerību starpteritoriālā projekta „Sēlijas salas” norisēs, kas veicina teritoriālā tūrisma piedāvājumus mazajās apdzīvotajās vietās. Var teikt, ka tā ir visa Sēlija šodienas izpratnē. Ceļojot pa Sēliju, teju vai katrā mazāk vai vairāk apdzīvotā vietā varam atrast brīnumainas „pērlītes”,- sakoptas, vietējo ļaužu mīlētas un izlolotas vietas un pašus cilvēkus, kas jūs sagaidīs ar atvērtu sirdi.

Sēļu klubs ar ideju par „Vecā Stendera dārgumu salu” atbalsta šo „Sēlijas salu” veidošanos un aicina atrast jaunas „Salas”. „Sēlijas salas” veido interesantus piedāvājumus ceļotājiem pa Latvijas laukiem Sēlijā. Te rodas jautājums, kas notiks ar „Sēlijas salām” – šīm brīnišķīgajām vietām, kad kārtējais reformu vilnis būs tām pārvēlies pāri? Cik daudz cilvēku būs spiesti tās pamest, zaudējot savas senču mājas un mīlētos laukus. Vai mēs nezinām, kas notiek ar pamestām vietām?

Kurš gan tur ir bijis, aiz Daugavas Sēlijā? Tā jautā šī projekta simpātiskais buklets, kurā izlasāmi jauki un iedvesmojoši vārdi par mūsu Sēliju:

„Reiz sensenos laikos sēļu zemes klāja vareni meži, vien zinātājam pārvarami purvi un dziednieciskām zālēm bagātas pļavas. Tās vietas, kur šajos plašumos bija apmetušies cilvēki, dēvēja par Salām. Bija Putnu sala un Rubiķu sala, Dronku sala un Gulbju sala. Daudzas ar putnu vārdiem apveltītas, jo putna lidojumā, ne cilvēka gājumā, tās vieglāk sasniedzamas.

Dzīve Salās sēļus veidojusi par cilvēkiem, kuri prot paši par sevi pastāvēt un mierā būt ar dzīves kārtību. Katrā Salā savus likumus, ieradumus un svētkus paturēt. Viesmīlīgi atvērt durvis ceļiniekiem. Un klusējot aizdarīt melnus purvozola vārtus tiem, kuri dzīvošanu Salās vēlējušies ar varu vai slidenu viltību pārmainīt. Savu bagātību apsegt ar baltu purva sūnu, lai ienācēju kārās acis to neatzīst par laupījuma vērtu”.

To lasot, nāk prātā Aleksandra Grīna, Jāņa Veseļa un Veltas Tomas uzburtie senās Sēļu zemes teiksmainie tēli. Tur tā gudrība no senajiem sēļiem, kas vajadzīga mums šodien un saprotama tikai ar prātu un ar sirdi.

Sēlu kluba projekta „Vecā Stendera dārgumu sala” mērķis ir rosināt vēsturisko vērtību apzināšanu, saglabāšanu un popularizēšanu.

Sēlu kluba biedri kopā veidojam „Sēļu Kluba Avīzi”. Ar Lauku partnerība „Sēlija” finansiālu atbalstu top „Sēļu Kluba Avīzes” otrais izdevums, kas stāstīs par aizvadītajā gadā Sēlijai nozīmīgu personību jubilejām.

Dvietes vīnogu selekcionāra Paula Sukatnieka 105 gadu atceres pasākumi

P.Sukatniekam 105

 

afiša 2 – Stendera sala

 

Projekts “Sēļu Kluba Avīze” un Sēlijas salas

Projektu finansiāli atbalsta:

Īstenošanas laiks un vieta:

01.05.2019.- 31.10.2019.

Viesītes novads

Izdevuma „Sēļu Kluba Avīze” (2019) sagatavošana

“Sēļu Kluba Avīzes” nodrukāšana tipogrāfijā

„Sēļu Kluba Avīzes” prezentēšana masu medijos

Tikšanās ar lasītājiem trīs Sēlijas salās:

      – „Sēļu Kluba Avīzes” radošais izbraukuma seminārs Dvietē (Sēlijas vīnogu sala)

        un Eglainē (Atklājumu sala)

      – “Sēļu Kluba Avīzes” radošais seminārs Vārnavā, Sunākstē (Stendera dārgumu sala)

 Izdevuma ”Sēļu Kluba Avīze” izplatīšana novados

TALKAS:

Talka Sunākstes mācītājmuižā 11. maijā. Organizē Stendera biedrība http://www.stenderabiedriba.lv

Autofotoorientēšanās brauciens “Sēlija’19”
Lielzalves muižas parka sakopšana

Gricgales kroga apkārtnes sakopšana