Sēlijas kongresi

Sēļu I kongress jeb Pirmais Sēlijas kongress notika Aknīstē un Viesītē 1999. gada 21. un 22. maijā ar kongresa ieskaņu jau 20. maijā Aknīstē. Piedalījās Lietuvas ZA pētnieki un kultūrvēsturnieki, Sunākstes baznīcā mācītājs Juris Saivars iesvētīja sarkanbaltzaļo Sēlijas karogu.

Otrais Sēlijas kongress ir zīmīgs ar aktīvu skolu jaunatnes līdzdalību, stendu referātiem, izstādēm un ekspozīcijām Ilūkstē, Aknīstē, Eglainē, Viesītē un Neretā. Kongress notika Ilūkstē un Neretā no 2001. gada 17. līdz 20. oktobrim. Tika apkopoti rosinājumi un definēti Sēlijas asociācijas aktuālie darbības virzieni, ko kongresa darba programmā iekļāva Sēlijas asociācijas prezidents, LZA prezidents akadēmiķis Jānis Stradiņš un viņa vietnieks LZA akadēmiķis Sigismunds Timšāns:

1.  Noskaidrot seno sēļu cilts areālu Latvijā un Lietuvā.

2.  Apkopot veiktos pētījumus par Sēliju kā etnogrāfiski lingvistisko novadu.

3.  Raksturot šo kultūrvēsturisko sēliskās mentalitātes novadu.

4.  Apzināt un popularizēt skolās, pagastos zinātnieku, rakstnieku, skolotāju, kultūras darbinieku devumu. Saglabāt viņu piemiņu.

5.  Sekmēt Sēlijas kā potenciāla administratīvi teritoriāla veidojuma radīšanu, rosinot šī novada infrastruktūras attīstību.

Strukturāli Sēlijas asociācija tika ietverta Latvijas Zinātņu akadēmijas sastāvā. Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga savā apsveikuma rakstā kongresam veltī atzinīgus vārdus LZA aizgādībai par Sēliju un uzsver, ka tas „ir labs piemērs, cik nozīmīga var kļūt šāda savstarpēja sadarbība”.

Trešais Sēlijas kongress tika sasaukts Viesītes Kultūras pilī 2003. gada 22. maijā, Viesītes 75. gadskārtā. Tas turpinājās nākamajā dienā ar LZA izbraukuma sēdi Rokišķos, Lietuvas Republikā. Ceļi, meži, ūdeņi, kultūrainava, intelekts – mūsdienu Sēlija pirms iestāšanās ES. Tie ir būtiskākie kongresa temati.

Ceturto Sēlijas kongresu 2005. gadā rīko LZA, Jēkabpils rajona Padome, Sēlijas asociācija, Latvijas Kultūras fonds, un tas notiek 26. maijā Jēkabpils vēstures muzejā (Krustpils pilī) un 27. maijā Sēlpils kultūras namā. Katrs kongress iezīmējas ar savu atšķirīgo. Šoreiz īpašu noskaņu piešķīra abu seno, vēsturisko piļu vārdi – Sēlpils un Krustpils, uz kuru fona tika risināti Sēlijai kultūrvēsturiski un saimnieciski svarīgi jautājumi.

 

Piektais Sēlijas kongress Viesītē 2008. gada 8. augustā, veltīts Sēlijas astoņsimtgadei un Viesītes pilsētas astoņdesmitgadei. Viena kongresa diena, bet tik spilgti ziņojumi, ka tie ilgi paliek klausītāju atmiņā. Īpaši tiek gaidīts Sēlijas asociācijas goda prezidenta, akadēmiķa profesora Jāņa Stradiņa referāts par Sēlijas problēmām un perspektīvām. Interesanta ir kongresa diena no numerologu viedokļa: datums – 08.08.08., Sēlijai – 800, Viesītei – 80, Viesītes muzejam „Sēlija” – 8. Paliekoši un joprojām aktuāli ir publicētie raksti un pētījumi „Latvijas Vēstnesī” un „Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstīs”. Kongresu gados LZA veltījusi Sēlijas jautājumiem atsevišķus sava žurnāla izdevumus. Kongresu un Sēlijas asociācijas vēsturē līdzās akadēmiķu profesora Jāņa Stradiņa un docenta Sigismunda Timšāna vārdam ierakstīts arī profesora Tāļa Millera un profesora Saulveža Cimermaņa ieguldījums organizatoriskajā un zinātniskajā jomā.

Sestais Sēlijas kongress notika Daugavpils Universitātes jaunatklātajā studiju un pētniecības centrā „Ilgas” Skrudalienas pagastā 2012. gada 27. jūnijā. Sākas jauns attīstības posms, kad kongresu rīkošanā iesaistās arī Daugavpils Universitāte ar tās rektoru akadēmiķi Arvīdu Barševski priekšgalā. Kongresa centrālais notikums bija „Ilgu” pētniecības centra atklāšana, nosaucot Daugavpils Universitāti par Sēlijas reģionālo universitāti un „Ilgas” par pirmo pētniecības centru Augšzemē. Klātesošie akadēmiķi stādīja piemiņas ozolu aleju.  Akadēmiķa Jāņa Stradiņa referātā izskanēja bažas par to, ka teritoriālā reforma pastiprinājusi draudus Sēlijas vienotībai un mazinājusi sēliskās kopības izjūtu. Cerības vieš Latgales pētniecības institūta direktora DU asociētā profesora Henriha Soma teiktais Sestajā Sēlijas kongresā, „ka DU spēj dot lielu pienesumu Sēlijas kā politiskas, ģeogrāfiskas un sociālas telpas izpētē”.

Septīto Sēlijas kongresu 2014. gada 30. maijā  rīkoja Viesītes novada pašvaldība sadarbībā ar Sēlijas novadu apvienību, Latvijas Zinātņu akadēmiju, Daugavpils Universitāti un biedrību “Sēļu klubs”. Pateicoties Aknīstes vidusskolai, kas pie sevis aicināja Sēlijas skolu jauniešus uz savu pētniecības darbu prezentēšanu, pirms Sēlijas Septītā kongresa tika sarīkots „mazais” Sēlijas kongress. „Lielajā” kongresā uzstājās veiksmīgāko darbu autori no visām 18 skolām, kas piedalījās kongresa darbā. Sēlijas novadpētnieki, biedrības  “Sēļu klubs” aicināti, pusgada garumā pirms kongresa apceļoja visus septiņus Sēlijas novadu apvienības novadus, lai dalītos pieredzē un piedalītos kongresa sagatavošanā un norisē. Tā pirmskongresa laiks aptvēra Sēlijas novadu pagastus un iesaistīja aktivitātēs to iedzīvotājus. Kongresa laikā tika apspriesta un pieņemta Septītā Sēlijas kongresa Rezolūcija.

IZDEVUMS-VII Selijas_kongress Viesītē

Sēlijas VIII kongress Jaunjelgavā 2016. gadā.

 

Sēlijas IX kongress- Salā 2018. gadā.

 

10.Sēlijas kongress

Facebook -kongresa 1. un 2. daļa:
https://www.facebook.com/jekabpilslaiks/videos/255174763275210
https://www.facebook.com/jekabpilslaiks/videos/361035515678882

6c086b2c-bc24-4b7b-95a0-9f8a65a9c586 (1)
Turpinot akadēmiķa Jāņa Stradiņa un citu Sēlijas entuziastu izloloto Sēlijas asociācijas ideju, 11.septembrī Viesītē Sēlijas asociācija organizēja 10.Sēlijas kongresu. Pasākums notika divās daļās.
Pirmajā daļā, ko vadīja Sēlijas asociācijas goda biedri – Stefans Rāzna un Jānis Dimitrijevs, par Sēlijas asociācijas izveidi un Sēlijas kongresu nozīmi ceļā uz vēsturisko zemju atzīšanu stāstīja profesors Pēteris Stradiņš. Par Sēliju Latviešu vēsturisko zemju likumā stāstīja Latvijas Universitātes docents, Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps.
Pārstāvji no Valsts Heraldikas komisijas vēstīja par valsts simbolu veidošanas principiem un Sēlijas vēsturiskajiem simboliem, savukārt biedrības “Sēlijas salas” pārstāvji – par lauku kopienu nozīmi Sēlijas atpazīstamības un identitātes veidošanā. Pirmās daļas beigās tika runāts par Sēlijas identitāti amatiermākslā – koru kustībā.
Otro daļu vadīja Jānis Pleps un Laura Dimitrijeva, un tās laikā tika diskutēts par Sēlijas asociācijas atjaunošanu un darbības plāna izveidi, kā arī tika pieņemta kongresa rezolūcija. Sīkāka kongresa darba kārtība – pielikumā.
Pasākuma norisi atbalsta Jēkabpils novada pašvaldība. Kongress notika, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības. Ieeja bija tikai ar Covid-19 sertifikātu.