ARHĪVS

 

Meteņdiena Lielzalves muižā

2020

 

 

 

 

Sēļu kluba kopsapulcē:

Sēļu kluba valdes locekle Paula Sukatnieka mājas „Apsītes” vadītāja Vanda Gronska (no kreisās).

Ilūkstes Bērnu un jauniešu centra seno lietu krātuves „Sēļu istaba” pārzine Vanda Rimša.

 

Projekts „Mākslas un radošuma darbnīcas „Mansarda rosītava” izveide Dvietes muižā” 

http://www.ilukste.lv/kategorija/aktualitates-kultura/

BIEDRĪBA „DVIETES VĪNOGAS” DODAS IZZINOŠĀ EKSKURSIJĀ

  1. jūnijs, 2018     Biedrība „Dvietes vīnogas” 2018. gada Zvaigznes dienā rīkoja pasākumu, kurā tika godināti Dvietes iedzīvotāji, kas saglabājuši, atjaunojuši senču vai iepirktos īpašumus.Kā patīkamu pārsteigumu, par šī pasākuma rīkošanu, biedrība saņēma Ilūkstes novada domes dāvanu: vienas dienas ekskursiju pēc pašu izvēlēta maršruta. Ātri vien pienāca jau ziemā ieplānotais datums 23. maijs. Maršruts:  Zemgales muižas. Mērķis: redzēt, kā tiek restaurētas un apsaimniekotas pilis un muižas Jelgavas novadā, jo „Dvietes vīnogas” arī darbojas, lai sakoptu un kaut cik atjaunotu Dvietes muižu.Mājupceļā pārrunājot redzēto, baudīto un sajusto sapratām, lai cik mums „Dvietes vīnogām” pamazām soli pa solītim, pa kripatiņai izdevies sakopt un saglabāt Dvietes muižu un tās apkārtni, tas ir bijis ieguldīto pūļu, darba, sarunu, rīkoto talku, dažkārt arī sabiedrības nesapratnes un tuvredzības vērts.Paldies Ilūkstes novada domei par dāvāto iespēju pārliecināties, ja citi to var, tad varam arī mēs un vajag.Biedrība „Dvietes vīnogas” 2016.-2017.gadā realizēja ELFLA Lauku attīstības programmas 2014.-2020.g. 19.2. apakšpasākuma „Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātes 19.2.2. „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” projektu „Dvietes muižas ēkas atjaunošana”.2018.gada jūnija mēnesī tiks uzsākta ELFLA Lauku attīstības programmas 2014.-2020.g. 19.2. apakšpasākuma „Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātes 19.2.2. „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” projekta „Mākslas un radošuma darbnīcas „Mansarda rosītava” izveide Dvietes muižā” realizācija.Biedrība „Dvietes vīnogas”

2017. gada 10. septembris- Eiropas kultūras mantojuma diena “Vēsturisku notikumu vietas” Viesītes novadā, veltīta pirmo Augškurzemes dziedāšanas svētku atcerei, kas notika 1873. gada 22. augustā.

Programma

15:00 Eiropas kultūras mantojuma dienas atklāšana Sunākstes baznīcā.

          “No dziedāšanas svētku vēstures Sēlijā” (E. Bindemaņa privātkolekcija), izstādes prezentācija – Viesītes muzeja “Sēlija” vadītāja I. Svilāne

Eiropas kultūras mantojuma dienu karoga uzvilkšana mastā – Viesītes novada domes priekšsēdētājs A. Žuks un izpilddirektore S. Lūse, Sunākstes pagasta pārvaldniece    I. Vītola, Stendera biedrības valdes loceklis J. Dimitrijevs.

Atcere Stenderu kapu kalnā – Sunākstes pamatskolas skolotāja Dz. Baltruna, Sunākstes pamatskolas 9. klases un Jēkabpils mūzikas skolas vijoles klases audzēkne       E. Zvejniece.

16:00  Sunākstes Mācītājmuižas dārza svētki. Sadziedāšanās ar kapelu  „Aizezeres muzikanti” no Kokneses.  

Īpaša vēsturiska vieta Viesītes novadā ir Sunākstes baznīca, Stenderu kapu kalns, Bildu ābeces taka un Sunākstes mācītājmuižas teritorija. Eiropas kultūras mantojuma diena pie mums veltīta pirmo Augškurzemes dziedāšanas svētku atcerei, kas notika 1873. gada 22. augustā. No dziesmusvētku vēstures atceramies, ka šī paša gada 26. – 29. jūnijā Rīgā notiek Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki, kuros piedalās 45 kori ar 1003 dziedātājiem. Pirmā dziesmu diena gan izskan deviņus gadus agrāk- 1864. gadā Dikļu mācītājmuižas dārzā.                                                                                                   Tikai nepilnus divus mēnešus pēc lielajiem dziedāšanas svētkiem 1873. gadā tādi notiek arī Sunākstes mācītājmuižas birzī  (dārzā). Jēkabpils Vēstures muzejā glabājas šo dziesmusvētku programma. Pēc tās redzams, ka svētkiem bijušas trīs daļas- dziedāšana baznīcā, pie Vecā Stendera kapa un mācītājmuižas birzī, kur “īpaša svētku vieta bij’ sataisīta”. Kāda anonīma dziedātāja raksts par šiem svētkiem “Latviešu Avīzēs” vēstī par to, ka jau dienu iepriekš dziedātāji sabraukuši uz kopmēģinājumu, ar ” karogiem, biedrību zīmēm un arī bez tām”. Otrajā dienā svētkos piedalījās astoņi kori no sešām dziedāšanās biedrībām ar 200 dziedātājiem.  Rakstītājam šķiet, ka klausītāju  bijis daudz – 5 – 6 tūkstoši.

JkNM 923

19. gadsimts ir latviešu nacionālās Atmodas laiks, un Augšzemē ļaudis dzīvo līdzi visiem notikumiem. Šajā laikā te kalpo Vecā Stendera mazmazdēls Karls Gotlobs Stenders (1830 -1894). Ļaužu atmiņās viņš palicis kā “nejauks, bet enerģisks, un sprediķi mācējis tā teikt, ka visa baznīca raudājusi”, par Stenderu dzimtu stāstot, raksta profesore Māra Grudule. Viņa atradusi publikācijās, ka Karls Gotlobs Stenders dibinājis pirmo kori Sunākstē, un kora dziedāšana vairākkārt minēta arī turpmāk. Šajā laikā kori darbojas arī visos apkārtējos pagastos. Sunākstes jeb Augškurzemes dziedāšanas svētki ir nozīmīgs vēsturisks notikums,  ar ko aizsākās mūsu novadu dziesmusvētku tradīcijas.

BIEDRĪBA „DVIETES VĪNOGAS” ĪSTENO PROJEKTU „DVIETES MUIŽAS ĒKAS ATJAUNOŠANA”

  Biedrība “Dvietes vīnogas” ekskursijāDvietes muižas ēka

Biedrība „Dvietes vīnogas” īsteno ES Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansētā atklātā konkursa Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam apakšpasākuma 19.2. „Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātes 19.2.2. „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” projektu „Dvietes muižas ēkas atjaunošana” (projekta Nr. 16-03-AL28-A019.2201-000033).

Dvietes vinogas

 

Projekta mērķis – saglabāt, atjaunot Dvietes muižas kultūrvēsturisko ēku, lai nodrošinātu ēkā kultūras un vietējās sabiedriskās dzīves aktivitāšu norisi ar potenciālu sekmēt arī Dvietes iedzīvotāju nodarbinātību nākotnē un ilgtspējīgu ēkas izmantošanu, palielināt tūrisma piedāvājumu Ilūkstes novadā.

Atjaunojot Dvietes muižas ēku, tiks radīta sabiedriski nozīmīga vietējās kopienas aktivitāšu vieta Dvietē ar neatkārtojamu identitāti, ar potenciālu palielināt nodarbinātību, ar spēju aktivizēt vietējo sabiedrību un dažādot kultūras pasākumus Dvietē. Muižas ēkas saglabāšanas darbi nodrošinās vietējās nozīmes kultūrvēsturiskā pieminekļa saglabāšanu un aktīvu izmantošanu mūsdienās, tā saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Dvietes muižas ēka būs jauns tūrisma objekts, kas tiks iekļauts Ilūkstes novada tūrisma piedāvājumos. Projekta īstenošanas rezultātā Dvietē būs atjaunots daudzpusīgi izmantojams objekts, kas kalpos sabiedriskiem mērķiem.

Projekta kopējās izmaksas ir EUR 47 876,49 (četrdesmit septiņi tūkstoši astoņi simti septiņdesmit seši euro, 49 centi), no kuriem 10% apmērā līdzfinansējumu piešķir Ilūkstes novada pašvaldība. Projektu paredzēts īstenot 2017. gada vasarā.

 Biedrība Dvietes vīnogas

 

 Biedrība Dvietes vīnogas” darbības mērķi:
Veicināt vīnkopju, vīndaru un dārzkopju savstarpējo sadarbību;
Atbalstīt un popularizēt selekcionāra/dārznieka Paula Sukatnieka devumu tautai;
Aizstāvēt un pārstāvēt vīnkopjus, vīndarus valsts un pašvaldības institūcijās;
Veicināt pieredzes apmaiņu;
Biedrības saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus izlietot sava īpašuma uzturēšanai, izglītošanai un attīstībai;
Sniegt pakalpojumus, rīkot izstādes, seminārus un dažādus apmācības kursus.
https://company.lursoft.lv/dvietes-vinogas/40008230946

Projekts “Sēlijas akadēmija – 1.gads”

2016.gads

Aizvadīts Sēlijas akadēmijas pirmais gads, realizēts neliels, bet saturā bagāts projekts. Tik lepnā vārdā nosaukti biedrības Sēļu klubs organizētie neformālās izglītības pasākumi. Tā ir iespēja pašiem Sēļu klubā un citiem interesentiem paplašināt savu redzesloku, uzzināt vairāk par mūsu kultūrvēsturisko novadu, kas nu jau ceturtdaļgadsimtu atguvis savu seno vēsturisko nosaukumu Sēlija. Jau 2013. -14.gadā, kad notika VII Sēlijas kongress, aizsākās šie pasākumi ar mērķi uzzināt, pētīt, stāstīt citiem un popularizēt mūsu novada savdabību, interesanto, skaisto un labāko, kas mums ir. Katra tikšanās reize nes atklājumus un pārsteigumus, kas dod prieku, gandarījumu un lepnumu par mūsu novadu.

Šī gada nodarbību cikls sākās ar pasākumu Dvietē, kur slavenā vīnogu audzētāja Paula Sukatnieka māju „Apsītes” saimniece, muzeja vadītāja Vanda Gronska mūs aicināja iepazīt Raini, kas dzimis tepat Sēlijā, Jēkabpils novada Tadenavā. Pasākuma dalībnieki varēja apskatīt arī Sēļu kluba pagājušajā gadā sarūpēto ceļojošo fotoizstādi „Pilskalnu sasaukšanās”.

Otrs šīs vasaras pasākums, kurā piedalījās arī prāvs viesītiešu pulks, bija brauciens pa Neretas novada rakstnieku piemiņas vietām. Tā bija vienreizēja iespēja vienā dienā gūt ieskatu tādu izcilu personību dzīvē, kā Jūlijs Dievkociņš, Jānis Veselis, Lūcija Ķuzāne, Zenta Liepa, Skruzīšu Mikus, Velta Toma un Jānis Jaunsudrabiņš. Tikpat liels prieks un gandarījums par mūsu gidēm, kas sīki pārzinādamas savus pagastus, ar aizrautību un lepnumu stāsta vietu un dzīvesstāstus. Mums tās bija: Zalves vēstures zinātāja Ilga Cera, pilkalniete Lidija Ozoliņa un Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja „Riekstiņi” vadītāja Ilze Līduma.

Trešais notikums – dalība glezniecības plenēra „Sēlijas vasara 2015” organizēšanā un noslēguma sarunās. Tās vadīja Sēļu kluba dalībniece māksliniece Ligita Caune un valdes priekšsēdētājas vietniece, mākslas vēstures maģistre, VEF muzeja vadītāja Zanda Zībiņa. Viņas ziņojums „Mākslinieki no Sēlijas un Sēlijai” papildinājās ar diskusiju par mākslas kvalitātēm, ar sarunu par piemirstiem Sēlijas māksliniekiem.

Projekta noslēguma pasākums bija brauciens pa Viesītes novada svētvietām – pilskalniem. Pagājušajā gadā pēc jaunjelgavietes Ilgas Bruņenieces ierosinājuma devāmies Baltu vienības dienā 22. septembrī uz savai dzīves vietai tuvāko pilskalnu un rīkojām pilskalnu sasaukšanos. Šogad aicinājums bija „sasaukt pilskalnus!”, apceļojot tos, dodoties no viena pie otra. Tika izsludināts konkurss par veiksmīgāko pilskalna fotogrāfiju. Šogad „pilskalnus sasauca” Neretas, Aknīstes, Jēkabpils un Viesītes novads.

Viesītiešu pilskalnu „sasaukšanu” vadīja Rudīte Urbacāne, kurai tuva ne tikai viņas Elkšņu pagasta vēsture, bet pazīstama arī blakus pagastu apkārtne. Uzaicinot viņu par gidi pilskalnu apceļošanai, bijām „trāpījuši desmitniekā”. Izrādās, ka tā ir viņas viena no mīļākajām tēmām, par ko daudz domāts, lasīts un izzināts. Braucienu sākām ar pilskalniem, kas vistālāk no mums un kuri grūtāk sasniedzami. Tā ir Krīgānu ezera apmetne ar Bašu pilskalnu līdzās, tas ir Margas kalns un Stupeļu pilskalns ar upurakmeni. Rāpjoties pa stāvajām pilskalnu nogāzēm, redzot to saglabājušās terases un stāvot enerģētiski stiprās vietās pašā kalna galā, šodiena likās nebūtiska seno ļaužu vēstures gadsimtu priekšā. Par to spriedām, sasēdušies aplī, uz varenā Kņāvu kalna. Katram bija kas sakāms par pašiem pilskalniem, par šī brauciena turpinājumu – Sēlijas akadēmijas nākošo gadu. Tikpat iespaidīgs skats no Līgo kalniņa, mīklainā svētakmens apkārtne un pats Ormaņkalna centrs ar vecā torņa vietu. Vai zināt Saukas pilskalnu? Mēs lielākā daļa nezinājām, nodzīvojuši gadu desmitus tepat līdzās. Kalns ezera krastā ar sauli virs ezera, dziesma pilskalnam, pirmā skaistākā rudens diena starp citām drēgnām dienām, iespaidu pilna galva un sirds… Atpakaļceļā uzkāpām arī Mazajā Kūliņu pilskalnā, pastāvējām uz upurakmens pie Lielā Kūliņu pilskalna, vērojām to no attāluma, jo tas pārāk aizaudzis, lai varētu baudīt tā spēku. Vai ļausim pilskalniem kļūt nepieejamiem? Lai daļa no tiem ir uz privātīpašnieku zemēm, tie tomēr ir kas vairāk, kā zeme, zāle, krūmi un koki. Tie ir valsts vai vietējas nozīmes kultūrvēstures pieminekļi, kas prasa saglabāšanu un kopšanu.

Nolemts šī gada projektu turpināt. Praktisks šīsvasaras ieguvums un rezultāts – top apkopojošs materiāls- Sēlijas kalendārs, tiek sagatavots Sēļu kluba Aicinājums par pilskalniem pašvaldībām, tiek plānots Sēlijas akadēmijas 2.gads- veltīts Sēlijas pilskalniem, noskaidroti veiksmīgāko pilskalnu fotogrāfiju autori.

Tuvāk par šīsvasaras projekta rezultātiem varēsiet lasīt Sēļu kluba mājaslapā www.seluklubs.lv.

 

Ilma Svilāne, Sēļu kluba valdes priekšsēdētāja

 

Aknīste

„In memoriam. Imants Mežaraups – 59”

Mūziķi, diriģenti, izpildītāji, dziedātāji, mūzikas pedagogi, studenti un citi interesenti tiek laipni aicināti uz trimdas komponista, pedagoga, diriģenta Imanta Mežaraupa kārtējo atceres pasākumu „In memoriam. Imants Mežaraups – 59”, kas notiks 2017.gada 25.novembrī plkst. 15:00 Aknīstes bērnu un jauniešu centrā Skolas ielā 1a, Aknīstē. Ieeja brīva.

Šoreiz pasākums būs īpašs ar to, ka pasākuma ietvaros tiks prezentēta rakstnieces Luānas Loinertes grāmata “Filadelfija: Imants Mežaraups – dzīvē un mūzikā”, ko laidis klajā apgāds „Jumava”. Pasākuma laikā būs iespēja iegādāties grāmatu par īpašu cenu.

Pirms grāmatas prezentācijas nelielā koncertā tiks izpildītas Imanta Mežaraupa kompozīcijas, kā arī viņam veltītie mūziķu priekšnesumi.

Pasākumu organizē Imanta Mežaraupa daiļrades atbalsta fonds sadarbībā ar apgādu „Jumava” un Aknīstes novada pašvaldību.

Šāds pasākums veiksmīgi noritēja Rīgā komponista dzimšanas dienā 2017. gada 10.oktobrī, kura organizēšanā piedalījās Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija. 2017.gada 10.decembrī grāmatu prezentēs Talsu evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Talsos koncertu sniegs draudzes koris AMENDA. Sākums plkst. 11:30.