Aktualitātes

Valsts svētku nedēļa

afiša_rudens lapu talka_2023

 

Projekta “Sēlijas logi” noslēgums – Sēlijas sarunas

28.oktobrī plkst. 11.oo

Viesītes kultūras centrā “Sēlija”

Orientēšanās spēles „Sēlijas logi” rezultāti un uzvarētāju apbalvošana.

Pārskats par Sēļu kluba projekta „Sēlijas logi” mērķiem, gaitu, rezultātiem un ieguvumiem. Kultūrvēsturisko ēku un senās apbūves saglabāšanas jautājumi,- apsaimniekošana, glābšana un kultūrvēsturiskā mantojuma vērtība Sēlijā. Eksperta – arhitekta, būvpētnieka  Dr. arch Ilmāra Dirveika – skatījums  un atbildes uz jautājumiem.

Sarunas pie kafijas- tējas tases par Sēlijas arhitektūru, kur nozīmīga vieta ir mūsu attieksmei pret vidi un to veidojošām ēkām. Saruna par mūsu kultūrvēsturisko mantojumu, tā lomu Sēlijas identitātes veidošanā. 

Organizators – biedrība Sēļu klubs. Projektu „Sēlijas logi” finansē Jēkabpils novada pašvaldība.

 

https://www.facebook.com/groups/3057568860944437/permalink/7096841507017132/?sfnsn=mo&ref=share

Pirmais tematiskais brauciens:

Neretas novadpētniecības muzejs un Neretas ev. lut. baznīca-Medņu krogs Gricgalē-Ērberģes muiža Mazzalvē-Lielzalves muiža Zalvē- Daudzevas stacija Daudzesē- Sunākste- Gaismas vārti Vārnavā- Viesīte

 

 Orientēšanās spēle “Sēlijas logi”

0e10debd-d842-4d20-bc56-e6c823053056

 

Otrais tematiskais brauciens pa Jēkabpils novadu:

Viesīte-Leimaņi-Zasa-Asare- Asares pagasts-Subate Vidusdaugavas novadā- Gārsene-Aknīste-Elkšņi-Viesīte

Uzsākts projekts “Sēlijas logi”

Sēļu klubs uzsācis apzināt un fotografēt seno ēku logus, lai gājēja un braucēja acīm skatītu mūsu gadsimta izmaiņas Sēlijas arhitektūrā. Kas saglabājies un ko esam zaudējuši mūsu ciemu un pilsētiņu apbūvē? Kāda ir Sēlija tūrista un mūsu pašu acīm? Vai arhitektūra Sēlijā var būt kā identitātes iezīme? Un kā ar plastmasas pakešu logiem?
Meklējam atbildes! Pirmais novērojumu brauciens 19.jūlijā.
Projektu “Sēlijas logi” finansiāli atbalsta Jēkabpils novada pašvaldība.

 

1. jūlijs – Zalves skolas diena!
Līdz 2. jūlijam Lielzalves muižā skatāma arī biedrības “Nirica” lielformāta fotogrāfiju izstāde “MANA ZVAIGZNE – ĢIMENE”.
Foto autors: Kaspars Siliņš.
 
 
NERETAS APVIENĪBA UN LIELZALVES MUIŽA SVIN SVĒTKUS!

10. JŪNIJĀ plkst.12.oo LIELZALVES MUIŽĀ

skanēs Kokneses folkloras kopas “Urgas” koncerts. Atklāsim zalvietes Birutas Daņiļevičas rokdarbu izstādi, kas kuplinās svētku programmu. Visi tiekat laipni aicināti un gaidīti!

Lielzalves muiža – zelta dzīpars Neretas apvienības villainē! Mēs visi to savērpjam no saviem talantiem, un tas mūs dara bagātus!
Projektu finansiāli atbalsta Aizkraukles novada pašvaldība.
AFIŠA_3

Edgara Mireka papīra modeļu

IZSTĀDE Lielzalves muižā  – “Sapnis par savu saimniecību” 

Pie mums viesojās ReTV raidījums “Mājā un sētā”:

https://fb.watch/kgQoKuxir4/

 

Izstāde skatāma līdz 5. maijam,

iepriekš piesakoties  pa tel. 2707 1996 vai 2870 9378

_afiša_Edgars izstādes apmeklējums__

   afiša_Edgara izstādes atklāšana

 

Biedrības Sēļu klubs valde aicina Sēļu kluba dalībniekus un jaunus biedrus

uz gada pilnsapulci!

Sēļu kluba valde paziņo par gada pilnsapulces sasaukšanu 2023. gada 18. martā plkst. 13.00 Neretas novadpētniecības muzejā.

Darba kārtība:

  1. Valdes priekšsēdētājas ziņojums par 2022. gadu, gada pārskats.
  2. Aktualitātes un izaicinājumi. Problēmu risinājumi.
  3. Izmaiņas biedrības Statūtos, precizējot mērķus, valdes locekļu skaitu, balsošanas kārtību vēlēšanās, Lielzalves muižas struktūrvienības izveidošanu, citas redakcionālas izmaiņas.
  4. Valdes vēlēšanas un revidenta apstiprināšana.
  5. Darbības plāns 2023. gadam un ierosinājumi. Dalība projektos.
  6. Pieredzes apmaiņas pārrunas pie kafijas.
  7. Iespēja interesentiem doties ekskursijā uz Lielzalves muižu ar personīgo transportu.

Lūgums paziņot līdz 15.martam par savu dalību kopsapulcē un interesi par Lielzalves muižas apmeklējumu.

Sēļu kluba valdes priekšsēdētāja Ilma Svilāne

tel. 27071996

Biedrības Sēļu klubs projektā “Etnogrāfiskie tērpi Sēlijā. Pētījumi, atzinumi, pieredze” tapusi ceļojošā fotoizstāde   “AUGŠZEMES TAUTASTĒRPS”

Izstāde_Augšzemes tautastērps

      Izstāde veltīta tērpiem, ko valkāja agrāk un lieto arī tagad Sēlijas vēsturiskajā zemē, – Augšzemes  tautastērpiem. Jēdziens tautastērps kļuvis tikpat pierasts kā tautasdziesma un apzīmē mums svarīgas vērtības, kas pārmantotas no paaudzes uz paaudzi. Tērps raksturo tautu, parāda tās tradīcijas, amatu prasmes un to pielietojumu, tikumu un skaistuma izpratni, to godā turēšanu. Tērps pastāsta arī par tā valkātāju: čaklu vai slinku, lepnu vai  vienaldzīgu, rūpīgu vai nevīžīgu, bagātu vai nabagu un, protams,- no kādas tautas viņš nāk.

     Augšzemes tautastērps ir latvietības nesējs un tajā pašā laikā parāda, cik latvieši bagāti un daudzveidīgi, jo tik daudz latviešu tautastērpu veidu var saskatīt tautas svētkos, visiem kopā sanākot! Viens no šiem veidiem ir Augšzemes tautastērps, ar kuru mēs varam lepoties! Ja nespodrinātu, nekoptu un neaprūpētu savus dārgumus, tie gadu gaitā nosūbētu, saplīstu, ietu bojā un izgaistu no cilvēku atmiņas. Bet mēs to darām un arī ar šo izstādi rosinām pievērst lielāku uzmanību šo tērpu izpratnei, pielietojumam un popularizēšanai, jo tā ir viena no Sēlijas zemes identitātes zīmēm.

     Sēlija var būt lepna, ieguvusi savu vārdu un ģerboni. Mums atliek tikai turpināt iesākto ceļu, visiem un sev stāstot par to, kas īpašs, nepamanīts, nenovērtēts un dižošanās vērts. Tautastērps ir viena no šīm bagātībām jeb identitātes zīmēm, kas Daugavas kreisā krata novadus padara par Sēliju – Sēļu zemi.

     Izstādē skatāmi ne tikai materiāli no katram pieejamiem avotiem – interneta un grāmatām, bet arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma priekšmetu fotogrāfijas, lai ierosinātu pētniekus izmantot muzeju krātuves. Tas pietuvina mūs realitātei un rosina diskusijai par to, kādiem jābūt mūsu tērpiem 21. gadsimtā. Reizē ar to tas ir mudinājums profesionāliem pētniekiem pievērsties Augšzemes tautastērpu izpētei, jo Latvijai Sēlija ir neizzinātā un nepazīstamā zeme joprojām. Arī amatu pratējām un pratējiem: audējiem, šuvējiem, izšuvējiem, tamborētājiem, knipelētājiem un citiem meistariem te paveras plašs darba lauks. Var teikt, ka šobrīd ir vēsturiski nozīmīgs laiks Sēlijai, kurai “rokās ir iedots” tās īstais vārds un mudinājums BŪT!

Projektu finansiāli atbalstīja Jēkabpils novada pašvaldība

 

 

2.decembrī plkst. 13.00

VIESĪTES KULTŪRAS CENTRĀ „SĒLIJA”  

notika seminārs „TAUTASTĒRPS SĒLIJĀ”.

Semināru vadīs Dr. art. Ieva Pīgozne.

     Pirmā daļa: 13.00 – 13.45.

 Kā ģērbās mūsu senči 19. gadsimtā? Kas ir tradicionālais apģērbs un kas ir tautastērps? Kādas izmaiņas apģērbā notika 19. gadsimta laikā? Kā ģērbās bērni, jaunieši un pieaugušie? Mērķauditorija – jebkurš interesents, tajā skaitā jaunieši.

    Otrā daļa: 14.15 – 16.30.

Kā pētīt tradicionālo apģērbu? Avoti, literatūra, metodes. Praktiski jautājumi un atbildes. Mērķauditorija: novadpētnieki, kultūras darbinieki, cilvēki ar padziļinātu interesi un vēlmi papildināt savas zināšanas par tautastērpiem.

     Valstī pieņemtais “Latviešu vēsturisko zemju likums” un Sēlijas atzīšana par līdzvērtīgu ar esošajām kultūrvēsturiskajām zemēm devusi iespēju Sēlijas pagastiem pierādīt savu kultūras savdabību un vēlmi saglabāt to.

     „Katrai latviešu vēsturiskajai zemei piederīgajai kopienai un katrai kultūrtelpai ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums kopt un attīstīt savu kultūrvēsturisko vidi un kopējo identitāti, lai to saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm” ,/citāts no Likuma teksta/. Jāatgādina, ka Likuma mērķis ir: “veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību Latvijai, kā arī garantēt latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību”.

  Biedrības Sēļu klubs darbības mērķi atbilst šī likuma mērķiem un uzdevumiem, kas mūs rosināja  2022. gadā strādāt pie diviem projektiem, lai pievērstu uzmanību Sēlijas lauku vides aktualitātēm un attīstības iespējām. Tikko noslēdzies projekts “Dzejnieka Imanta Auziņa piemiņas istabas atklāšana Lielzalves muižā”, ko finansiāli atbalstīja Aizkraukles novada pašvaldība, palīdzot mums iekārtot piemiņas vietu dzejniekam, kas dzimis Zalvē un lielu daļu savas daiļrades veltījis Sēlijai.  

   Otrais projekts “Etnogrāfiskie tērpi Sēlijā. Pētījumi, atzinumi, pieredze” ir viena no iespējām saskatīt pašiem un parādīt sabiedrībai Sēlijas zemes savdabību un vienu no redzamākajiem identitātes apliecinājumiem. Šis projekts veltīts vienai no katru vēsturisko zemi uzskatāmi raksturojošiem lielumiem – etnogrāfiskajiem tērpiem jeb tradicionālajam apģērbam. Projekta gaitā uzsvērsim iezīmes, kas parāda Augšzemes tērpu savdabību. Ceram, ka mūsu projekti informē, iesaista un izglīto iedzīvotājus savu kultūras vērtību un identitātes atklāšanas, saprašanas, pazīšanas un zināšanas ceļā.

   2.decembra seminārs “Tautastērps Sēlijā” tiek rīkots tieši ar šo mērķi: Sēlijas zemes identitātes apzināšana un popularizēšana. Seminārs veltīts ceļam uz Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. To organizē biedrība Sēļu klubs sadarbībā ar Viesītes kultūras centru „Sēlija”, kā arī ar Jaunjelgavas “Kultūras veicināšanas biedrību” un Stendera biedrību. Paldies par sadarbību arī Neretas novadpētniecības muzejam un Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejam, kā arī pateicība Jēkabpils novada pašvaldībai, kas finansēja projekta realizēšanu, un pateicība visiem atbalstītājiem!


Sēļu kluba vadītāja Ilma Svilāne

Publicitātes foto

Imants Auziņš- dzimšanas dienai

2.jūlijā plkst.13.00
Lielzalves muižā notika
bijušās Zalves skolas simtgadei veltīts salidojums!

AFIŠA_Zalves skolas svinības

Zalves skolas svētki Lielzalves muižā 2.jūlijā

Sestdien, 2. jūlijā, Lielzalves muižā aicinām pulcēties uz bijušās Zalves skolas simtgades svinībām. Šajā dienā notiks Zalves pamatskolas absolventu, bijušo skolēnu un skolotāju salidojums, varēs iepazīties ar muižas mājas šodienu, telpām, notikumiem atdzimstošajā ēkā un nākotnes nodomiem. Pievakarē salidojuma dalībniekus, zalviešus un Lielzalves muižas viesus iepriecinās kapela “Līvenhofas muzikanti”, kuru uzstāšanos finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Zalves skola slēgta jau 2009. gadā, bet zalviešu sirdīs un atmiņās tā dzīvos paaudžu paaudzēs – lauku skoliņa lielā muižas mājā, kuras vēsture aizsniedzas līdz 17. gadsimtam.

Jau trešo gadu Sēļu klubs kopā ar Zalves pamatskolas bijušajiem skolēniem un skolotājiem organizē un svin Zalves skolas dienu. Zalvē piedzīvoti dažādi laiki un notikumi, bet vienmēr ciema dzīve ritējusi ap skolu, kas šai vietai devusi dzīvību.

Zalve un Zalves pamatskola ir šūpulis daudziem mums īpašiem un plaši pazīstamiem cilvēkiem, kas šīs vietas vārdu iznesuši pasaulē. Šķiet, visspožākā ir Imanta dienas zvaigzne 1. jūlijā, kas ar Auziņu dzimtas vārdu izskan Latvijas literatūrā un līdz šim bijusi zināma katrā mājā. Pateicība visiem, kas savu dzimto pusi un skolu paturējuši piemiņā, palīdzējuši un joprojām tai palīdz pastāvēt!

Lūgums skolas salidojuma dalībniekiem iepriekš (vēlams līdz 25. jūnijam) pieteikties pie pensionētās skolotājas Ilgas Ceras (tālr. 28 709 378).

Sīkāka informācija būs skatāma Sēļu kluba Facebook (Lielzalves muiža ar Zalves skolu sirdī) un Sēļu kluba mājaslapā.

 
 
 
Prezentācija “Putnu ciema veidošana un atklāšana skatāma, atverot te saiti:
 
 

Sestdien 2. aprīlī

plkst. 12.00

  LIELZALVES MUIŽAS

PUTNU CIEMA ATKLĀŠANA

 

Grāmatu atvēršanas svētki Lielzalves muižā 5.februārī!

Trīs vērtīgas un skaistas  grāmatas Sēlijai!

Lidija Ozoliņa – novadpētniece, vēstures skolotāja, bibliotekāre, mazpulku vadītāja, Neretas novadpētniecības muzeja veidotāja – vairāk kā desmit grāmatu autore vai līdzautore vairākiem rakstnieces Lūcijas Ķuzānes darbiem. Tās veltītas Sēlijas ļaudīm un vietām, kur viss pazīstams un zināms pat līdz senseniem laikiem, jo vienmēr līdzās grāmatas un atmiņā vecāsmātes un mātes stāsti.

Viena no grāmatām, kas tikai no Nacionālās bibliotēkas dabūjama, –  Mikus Skruzīša „Sēļi, Kurzemes Augšgala senči”, kas iznākusi 1889. gadā un ir pirmā literatūra par sēļu cilti. Šīs grāmatas autors un Lidijas vecvecāki dzīvojuši un strādājuši kaimiņu muižu zemēs. Tas bija kā aicinājums izstudēt Skruzīšu Mikus rakstīto, pastāstīt citiem par šo apdāvināto un vispusīgo cilvēku no Neretas, kas paveicis daudzas labas lietas Latvijas valsts veidošanās laikā.Tā tapa viņas grāmata „Mikus Skruzītis – nepiedodami aizmirstais”, kas ietver kolorītu šīs personības dzīves stāstu, piezīmes, skaidrojumus, literāras pārdomas un atziņas par šiem senajiem laikiem, notikumiem un cilvēkiem tajos. Lasot šos stāstus, mēs arī neļaujam  tiem nogrimt aizmirstībā un „tā jūtamies stabili savā vietā un zemē…”.

Vajadzīga liela pacietība, lai tekstus „vecajā drukā” pārrakstītu tagadējā latviešu valodas rakstībā, nemainot autora savdabīgo un seno stilu. Turpat arī skaidrojumi un piebildes. Tādu tagad varam izlasīt Skruzīšu Mikus darbu par sēļiem šajā pat Lidijas Ozoliņas grāmatā. To var paveikt tikai rakstnieks, kas pats studējis vēsturi un pats dzīvojis grāmatā aprakstītajās vietās.

Varbūt sakritība, bet tieši pašlaik, kad Sēlija atgūst savu vārdu un ir realitāte, savus lasītājus aicina arī Ligitas Kovtunas darbs „Mana Sēlija”, kuras teksts ir bijušā neretieša Jāņa Brūtgāna atmiņu stāsts par pagājušā gadsimta Sēliju Neretas apkārtnē.

 Gan vienā, gan otrā grāmatā starp citām vietām un notikumiem tiek pieminēta arī Zalve un muižas dzīve. Pirms apmēram simttrīsdesmit gadiem, gandrīz vai kā par Lielzalves muižas kungu māju domādams, Skruzīšu Mikus raksta savā darbā par sēļiem: „Kas gan tā bijuse par tautu, ka celti šie varenie, stiprie mūri, lai no tās aizsargātos? Labprāt mēs gribētum zināt, kāds gals bija cīniņiem, kāds liktenis vecajai tautai. „Tauta, kas nedzenas iepazīties ar sentēvu vēsturi… tā tauta necenšas dzīvot,” šie vārdi, lai mūs paskubina, nepiekusušiem darbojoties, izklīdināt miglu, kura aizsedz pagātni, lai būtu nākotnes cienīgi, kura mums pieder.”

Foto: Aivars Bite

“Mikus Skruzītis – nepiedodami aizmirstais”

un

“Mana Sēlija”

(Jāņa Brūtgāna bērnības un jaunības atmiņas par Neretu  Ligitas Kovtunas apkopojumā)

Tikšanās ar autorēm

 

Sēlija

Kultūras ministrija (KM) ikvienu, kuram rūp Latvijas kultūrvides saglabāšana un attīstība – novadu iedzīvotājus, uzņēmējus, nevalstiskās organizācijas, kā arī pašvaldības un valsts institūcijas – aicina piedalīties “ideju talkā” jeb priekšlikumu pieteikšanā Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna izstrādei. Interesenti aicinātiiesniegt savus priekšlikumus, līdz 31. janvārim aizpildot anketu ieej.lv/Ideju-Talka

2021. gada 1. jūlijā stājies spēkā jaunais “Latviešu vēsturisko zemju likums”, kura mērķis ir veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību Latvijai, kā arī garantēt latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību.

Sēlija ir latviešu vēsturiskā zeme Latvijas dienvidaustrumu daļā, ko agrāk apdzīvoja sēļi. Sēļu zemes tolaik ietvēra arī daļu no mūsdienu Lietuvas teritorijas (TovraksteMaleisinePelone un Medene). Mūsdienu Sēlijas teritoriālā identitāte izsekojama kopš Sēlijas bīskapijas dibināšanas 1218. gadā, vēlāk to sāka dēvēt par Augšzemi (vācuOberland jeb Augškurzemi. Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes 1617. gada satversmes pieņemšanas valsts Sēlijas daļā atradās Sēlpils virspilskunga iecirknis. 20. gadsimtā to parasti pieskaitīja Zemgales (rietumdaļu) un Latgales (austrumdaļu) kultūrvēsturiskajiem novadiem. Sēlijas pamatiedzīvotāji vēl mūsdienās runā dažādās augšzemnieku dialekta sēliskajās izloksnēs. /Vikipēdija/

https://likumi.lv/ta/id/324253-latviesu-vesturisko-zemju-likums

  1. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir:

1) veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību Latvijai;

2) garantēt latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu

attīstību.

afiša – Lielzalves Ziemassvētki _ 21

Sēlijas dzejniekam Imantam Auziņam –

dzimšanas dienas 84.gadskārta!

Imanta Auziņa dzimšanas  dienai

Muižas mājas jumta  notekcauruļu tīrīšana

Tikai šovasar pieteicās palīgi – bijušo Zalves skolas audzēkņu ģimene, ko nopietnajam darbam saorganizēja Māris Usāns. Divas dienas viņš kopā ar savu audžudēlu Intaru Osīti tīrīja jumtu un notekcaurules. 

Saulainajā svētdienas pēcpusdienā ar Māra dronu uzņemtajās fotogrāfijās labi redzama plašā jumta notīrītā daļa. Paldies Mārim un Intaram par padarīto, par brīvprātīgo darbu, ko varam atmaksāt tikai simboliski. Mūsu ziedotāju naudas būtu par maz, bet tā nepieciešama vēl citiem saimnieciskajiem darbiem. Kārtējais paldies mūsu vairākkārtējam atbalstītājam Naurim Smirnovam par līdzdalību, Māra un Intara ģimenei par puišu pusdienām un atbalstu.

Darbu turpinājums sekoja jau pirmdien, kad Ilze un Jānis Ceri ķērās pie zemē nokritušo sūnu un drazu savākšanas. Talkā nāca abu mammas, lai strādāšana ritētu raitāk. Intas mašīna ar piekabi bija atrisinājums diezgan smago kravu aiztransportēšanai prom.

Jumta notekrenēs auga zāle un pat mazi bērziņi. Tagad no jumta lejā nonākušie koku mazuļi iestādīti parkā. Lai aug uz zemes!🤗

CEĻOJOŠO MĀKSLINIEKU DIENAS

LIELZALVES MUIŽĀ –

GLEZNOŠANA PLENĒRĀ, ievērojot COVID-19 ierobežojumus

16. AUGUSTS – 29. AUGUSTS

Aicinām māksliniekus un gleznošanas mācekļus! Lūgums iepriekš pieteikties, lai vienotos par laiku!

Nodrošinām gleznošanas rīku un materiālu minimumu.

19., 20. UN 21. AUGUSTĀ –

 MEISTARKLASES GLEZNOŠANĀ UN TEKSTILDARBOS

Vada gleznotāja Maija Bērziņa un tekstilmāksliniece Zane Bērziņa

Projektu finansiāli atbalsta Neretas apvienības pārvalde

Informācija pa tālr. 27 071 996 vai 28 709 378.

Meistarklasēs vietu skaits ierobežots!

21. augustā plkst. 17.00 – pie Lielzalves muižas

skanēs akordeonistes Sintijas Leimanes

“Vasaras mūzika stārķu ceļam” –

kā sveiciens māksliniekiem, muižas stārķiem un cilvēkbērniem!

1. jūlijs – Zalves skolas diena!

Sākums plkst. 12.00

afiša_Zalves_skolas diena 2021

   *Austrumu  pagrabu atklāšana

   *Muižas mājas telpu un izstāžu apskate

   *Atmiņu stāsti

Bijušie Zalves skolas skolēni un darbinieki tiek laipni gaidīti arī 2. un 3. jūlijā no plkst. 12.00 līdz 16.00.

Tālrunis: 28709378 vai 27071996

Gleznu izstāde “Laika kaleidoskops”

Lielzalves muižā

Muižas svētku dienā Rožu zālē tika atklāta Jaunjelgavas kultūras veicināšanas biedrības dalībnieču darbu izstāde. Gleznas veltītas Sēlijas pilsētas Jaunjelgavas šodienai un pagātnei, jo tapušas pilsētas vēsturisko fotogrāfiju iespaidā. Šoreiz skatāmas senajās fotogrāfijās redzamās vietas pilsētā, kurai tik sena un bagāta pagātne. 

Pirmie izstādes skatītāji bija 24. aprīļa solotalkas dalībnieki no Neretas novada, Jaunjelgavas un Rīgas. Gleznu izstāde Lielzalves muižā vēl skatāma līdz 10. jūnijam. Laipni gaidām! Iepriekš lūgums saskaņot apmeklējuma laiku, piezvanot pa afišās minētajiem telefoniem. 

 

Pirmie Lielzalves muižas svētki aizvadīti kopā ar brīnišķīgiem svētku solotalkas dalībniekiem!

Laipni aicinām talkotājus solotalkās Lielzalves muižā arī maijā!

Iepriekš jāpiesakās pa tālr. 27 071 996 vai 28 709 378.

afiša – muižas svētki 2021

24. APRĪLIS

LIELZALVES MUIŽAS SVĒTKI

ZEM MASKAS

Mūsu projekts 2021

„Lielzalves muižas kultūrvēstu

riskā mantojuma

padziļināta izpēte un novērtējums”

  1. gada sākumā pieteicām savu projektu Valsts kultūrkapitāla fonda projektu konkursam un 26.februārī saņēmām ziņu, ka mūsu projekts atbalstīts, piešķirot projekta realizēšanai 2500 EUR.

  Ar 400 EUR mūsu projektu atbalsta Zalves pagasta pārvalde, kas iestrādāts pagasta budžetā un saskaņots  Neretas novada domē. Lai gan plānotā kopējā projektam nepieciešama summa bija lielāka, tomēr esam gandarīti par atbalstu un ceram, ka mums viss izdosies.  

Projekts realizējams līdz 2021.gada 30.septembrim.

 

KĀDAM BŪT SĒLIJAS ĢERBONIM?

Kā zināms, ir izstrādāts likumprojekts par vēsturiskajām zemēm, ko parakstījis Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, un ar 2021.gada 1. jūliju spēkā stājas „Latviešu vēsturisko zemju likums”. https://www.president.lv/storage/kcfinder/files/Likumprojekts_Vesturisko_zemju_likums_24092020.pdf

Pirmais teikums tajā skan: „Latvijas Republika 1918.gada 18.novembrī ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes – Vidzemi, Latgali, Kurzemi, Zemgali un Sēliju”. 

 

Vidzemes ģerbonis — sarkanā laukā sudraba grifs ar  zobenu labajā ķetnā.Kurzemes ģerbonis — sudraba laukā pretēji pagriezts sarkans lauva.

Latgales ģerbonis — zilā laukā pretēji pagriezts sudraba grifs ar zobenu labajā ķetnā.

 Zemgales ģerbonis — zilā laukā sudraba alnis.

 

1991.GADA BARIKĀŽU AIZSTĀVJU ATCERES DIENA

30 GADI BARIKĀDĒM – 

PAR LATVIJAS BRĪVĪBU UN NEATKARĪBU

Sēļu kluba afiša – barikādes

 

 

17.janvārī pirms 125 gadiem dzimis

izcilais latviešu ārsts prof. Pauls Stradiņš

ar dzimtas saknēm Sēlijā

Presei_Prof.Paula Stradiņa dzimta un Sēlijas atmiņa

                                                                 Prof.Pauls Stradiņš (1896-1958)

                                                              Stradiņu ģimene Viesītē ap 1920 gadu

Prof. Paula Stradiņa 120 gadu atceres konference Viesītes Kultūras pilī

prezentācija_Paulam Stradiņam 120

prezentācija- Pauls Stradiņš (biogrāfija)

prezentācija Prof.Pauls Stradiņš

 120 gadu ( 2016.gadā) atceres konferences dalībnieki pie piemiņas akmens mājas vietā,

kur Viesītē dzimis prof. Pauls Stradiņš.

 

afiša/ izstāde/ un viņi dzīvoja

Lielzalves muiža gadu mijā . Ziemeļbrieža vēstule

Gribas, lai baltā pasaulē

Balti sniegi snieg.

Un pa baltiem lielceļiem

Balti cilvēki iet. Un lai baltos cilvēkos

Baltas domas dzimst,

Un lai baltās darbdienās

Balti svētki ir.

/Maija Laukmane/

 Veselīgu un laimīgu Jauno 2021.gadu!

Apsveikums Jaunajā gadā

 Apsveikums Ziemassvētkos!

                                                LIELZALVES MUIŽAS ZIEMASSVĒTKU EGLĪTE!

 

 

 

ATCELTS

 

Jāņa Stradiņa lasījumi

Aicinām piedalīties Pirmajos Jāņa Stradiņa lasījumos
«Kas ir un kas nav Sēlija? Sēlijas robežas laikā, telpā un sabiedrības apziņā»,
kas šogad attālināti notiks 2020. gada 8. decembrī plkst. 13.00—16.15
tiešsaistē no Latvijas Nacionālās biliotēkas YouTube platformā: 
 
 
Lūdzu nosūtīt šo ziņu visiem, kam tā varētu interesēt un būt nepieciešama!
 

Latvijas Republikas dzimšanas diena!

Lielzalves muiža Latvijas dzimšanas dienā!

 

 

https://likumi.lv/ta/id/317584-par-latviesu-vesturisko-zemju-likumprojektu

Valsts prezidenta paziņojums Nr. 16

Rīgā 2020. gada 24. septembrī

Par Latviešu vēsturisko zemju likumprojektu

“Cilvēkam un sabiedrībai kopumā ir raksturīga savu sakņu, kultūrvēsturiskās identitātes, piederības kādai vietējās kopienas kultūrtelpai apzināšanās, kā arī pašsaprotama vēlme to saglabāt un atstāt nākamajām paaudzēm. Latvija var pamatoti lepoties ar kultūrvēsturiskās vides bagātību latviešu vēsturiskajās zemēs – Vidzemē, Latgalē, Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā. Latviskums nav standartizēti vienveidīgs un plakans, bet krietni dziļāks, daudzveidīgāks un dzīvāks. Katrā latviešu vēsturiskajā zemē latviskumam ir savas vēsturiski veidojušās unikālas šķautnes un iezīmes, kas stiprina un bagātina latviešu nāciju un Latvijas valsti. Visspilgtāk to raksturo mazās kultūrtelpas, kuras vēsturiski ir veidojušas stipras vietējās kopienas.

Satversmes ievads paredz, ka Latvijas valsts uzdevums ir garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Šā uzdevuma sekmīgā īstenošanā principiāli svarīga ir latviskuma daudzveidības saglabāšana un kultūrvēsturiskās identitātes stiprināšana latviešu vēsturiskajās zemēs, kā arī latviešu vēsturisko zemju un mazo kultūrtelpu kultūrvēsturiskās vides saglabāšana un ilgtspējīga attīstība.”

https://www.facebook.com/seluklubs/

Septembris arī Lielzalves muižā aizripojis, atstājot talcinieku padarīto, par ko mums visiem prieks, jo darbi virzās uz priekšu. Pirmajās solotalkās iztīrījām Austrumu pagrabus un nolīdzinājām grants kaudzes topošā Lielzalves muižas uzraksta uzlikšanas vietā pie šosejas, muižas parka malā.
Aizvadītajā svētdienā aizvācām nozāģētos krūmus pie parka vārtiem,- tas atbrīvoja skatu uz seno parku no Zalves centra puses. Pateicoties brīnišķīgiem dāvinājumiem un čakliem jo čakliem talciniekiem, pilnīgi izmainījies rožu dobes izskats pie galvenās ieejas un parks kļuvis vēl bagātāks ar trim krūmu rozēm. Tās veidos skaistu papildinājumu muižas ēkas gala laukumā. Laiks būtu pārstādīt pāraugušos pojeņu krūmus…
Noslēdzas arī mūsu projekts par parka vārtu saglabāšanu un nostiprināšanu. Vēl jāaizvāc saplīsušo ķieģeļu kaudzes.

 

 

Kultūrvēsturisko zemju likums

Valsts prezidents Sēlijā

Posted by Lobs.lv on Piektdiena, 2020. gada 10. jūlijs

 

Vēsturisko parku un dārzu dienas Lielzalves muižā 4. un 5. jūlijā

Ievads/īss apraksts:

Pirms gada Sēļu klubs uzsāka sadarbību ar Zalves pagastu, un rudenī noslēdzām līgumu ar Neretas novada pašvaldību par bijušās Zalves pamatskolas ēkas – ­ Lielzalves muižas kungu mājas jeb medību pils – nodošanu Sēļu kluba gādībā. Muižas ēkā, kas, domājams, celta 1676. gadā vai 18. gs. sākumā, skola darbojās no 1922. līdz 2009. gadam, kad tika slēgta, un ēka pamesta.  

Vieta – kā mūsu bagātā un „raibā” pagātne, ar liecībām par zudušajiem gadsimtiem. Iespēja vēsturei runāt un aicināt šurp klausīties, skatīties un piedalīties.

03.07. 2020- staburags.lv

“Šī nav iešana projām –                                      

Šī ir nākšana šurp.”

                           /Imants Auziņš/

 

1. JŪLIJS –

ZALVES SKOLAS DIENA! 

BIJUŠĀS ZALVES PAMATSKOLAS DURVIS

ATVĒRTAS APMEKLĒTĀJIEM

no plkst. 12.00 līdz 17.00

Pirms 11 gadiem šajā dienā slēdza Zalves pamatskolu.

Lai 1.jūlijs kļūst par laiku „nākšanai šurp”!

       Būsiet laipni gaidīti!    

afiša- 1.jūlijs

 

https://pilis.lv/lv/jaunumi#under-menu

/Lielzalves muižas plāns no Vitolda Mašnovska personīgā arhīva/

Lielzalves muiža 

 Vieta Zalves ciema vidū, kurai garām traucas mašīnas uz un no Aizkraukles. Senais Lielzalves muižas centrs ar parku, kura sākumi meklējami vismaz 200 gadus atpakaļ. Parks – dzīves vide tūkstošiem dzīvu dabas radībiņu zemē, zālē, kokos, kas tepat piedzimst, nomirst, lai atkal dzimtu no jauna. Nerimstošais Mātes Dabas Dzīves rats, un cilvēki tam pa vidu. Lai kā gribētu, neapturēt mums to, bet tikai sakārtot sevi un savu apkārtni, lai radītu savu mikrokosmosu, bagātu, saturīgu un jēgpilnu! Neviena cita Dabas būtne to nespēj,- dzīvot šodienā, sajust pagātni un cerēt uz nākotni!


STRĀDĀJAM PIE PROJEKTA  „Lielzalves muižas kungu mājas jumta glābšanas darbu projekta izstrāde”. 03.07. 2020- staburags.lv

 https://seluklubs.lv/?page_id=13

 

Sēļu kluba pavasara talka Lielzalves muižā 2020. gada 15. un 16. maijā

 

afiša-5

IZSTĀDE  

„UZRUNĀJAM  PAVASARI!”

 LIELZALVES MUIŽĀ

/bijušajā Zalves pamatskolā/

 no 21. marta  līdz 25. aprīlim

trešdienās un sestdienās

no 10.00 līdz 14.00

 

 

****************************                                                 

 

 

Neretas dzejniece Maija Briede pirms desmit gadiem uzrakstījusi dzejoli, kas veltīts Sēlijai un skan tikpat aktuāli, kā tolaik.

Sēļuzeme

Viena kupica tev, Sēļuzeme,

Kaut uz tiesas sola tevi plēš,

Svešos dolāros vai miltu maisos

Katrs savu ieguvumu lēš.

 

Ozols Šausmānos vai Ormaņkalnā

Vai no Indrāntēva laikiem līks,

Viss uz tava vaiga, Sēļuzeme,

Kādreiz mūsu bērniem vajadzīgs.

 

Nocirst, izpārdot un dalīt paspēs,

Jo pēc mantas kārojis ik laiks.

Tikai vienam lielam veselumam

Tie, kas plēšas, mūžam neatmaigs.

 

Viena kupica tev nedalītai,

Ir vēl tas, ko arājs neuzar, –

Gaiši zaļa kalnā dvēselīte,

Sēļuzeme pastāvēt lai var.

/M. Briede/

*kupica – zemes gabala robežu punkta zīme – konusveida vai apaļš zemes vai akmeņu uzbērums ar robežstabu vidū.

 

SĒLIJAI BŪT!

Sēļu klubs, jauno gadu uzsākot

 

Biedrībā Sēļu klubs apvienojušies vairāk nekā divdesmit biedri no sešiem Sēlijas novadu apvienības novadiem. Biedrības darbības mērķi ir saistīti ar Sēlijas kultūrvēsturi, Sēlijas un sēļu vārda popularizēšanu, savas piederības apzināšanos. Pagājušajā gadā esam pētījuši un aprakstījuši mūsu mantojumu, stāstījuši un rakstījuši par Sēlijai nozīmīgiem cilvēkiem un viņu paveikto, rīkojuši izbraukuma seminārus kultūrvēsturiski nozīmīgās vietās. Daļai Sēļu kluba biedru arī ikdienas darba pienākumi saistīti ar kultūru, un viņi vistiešāk novērtē to, kas notiek ap mums. Šis laiks ir zīmīgs ar to, ka savas vietas vērtības apzināšanās un lepnums par to var būtiski ietekmēt Sēlijas nākotni un arī mūsu dzīves kvalitāti. Ar klusēšanu un vienaldzību mēs piekrītam, ka reformas rezultātā Sēlija tiek sašķelta gabalos. Ir iedzīvotāju daļa, kam nav svarīga piederība kādam novadam, valstij, tautai, dzimtai vai pat ģimenei, ka tikai var eksistēt vai labi dzīvot. Tomēr visbiežāk cilvēks apzinās, ka viņa senču uzceltais ir mantota vērtība, ka aizgājušo paaudžu atstātais ir jāsaglabā un jāuztur. Diemžēl, dažādu apstākļu dēļ tas ne vienmēr ir iespējams nepieciešamajā līmenī, un mēs izvēlamies vieglāko ceļu – atteikties no atbildības vai ļaut visam ritēt savu gaitu. Rezultāts ir sagruvuši vai grūstoši kultūrvēsturiski objekti – dievnami, gadsimtus senas kādreizējo muižu ēkas, Latvijas pirmās brīvvalsts laika nami un citas vērtības. Arheoloģijas, arhitektūras, pilsētbūvniecības, mākslas, vēstures un industriālā mantojuma objekti kopā veido mūsu valsts kultūrvēsturisko mantojumu, par kuru esam atbildīgi neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav valsts aizsargājamo vēstures un kultūras pieminekļu sarakstā. Bieži vien šīs ēkas dzīvojušas savu dzīvi gadsimtiem ilgi. Pat kari tās nav varējuši iznīcināt, ja vien cilvēki paši nav nolēmuši no senajām celtnēm atbrīvoties. Diemžēl, sagruvušu trīssimt gadus vecu muižas māju ar bagātu un interesantu vēsturi, ar velvētiem pagrabiem un no akmeņiem-ķieģeļiem būvētām sienām pie mums neviens necels no jauna. Kas notiks, ja mēs ekonomisku apsvērumu dēļ atteiksimies no apdraudētiem kultūras pieminekļiem mūsu Sēlijā? Mēs dzīvosim neizteiksmīgā, bezpersoniskā un neinteresantā vidē. Sēlijas lauki jau tā kļūst aizvien tukšāki, un katra reforma tikai pasliktina esošo situāciju, jo neatrisina problēmas. Ja galvaspilsētā ministriju kabinetos tas nav pirmā lieluma jautājums, tad mums, Sēlijā, tādam tam jābūt. Arī mums vajadzīgas turīgas, skaistas, sakoptas un interesantas pilsētiņas, ciemi, sētas un ceļi. Vajadzīgi interesanti un vilinoši piedāvājumi ceļotājiem, lai varam lepoties ar savu novadu un cilvēkiem, kas te dzīvo un dzīvos, jo viņi to ir pelnījuši.

Pagājušajā gadā vairākiem Sēļu kluba biedriem radās iespēja piedalīties bijušās Lielzalves muižas parka sakopšanas talkā. Tā ir bijusī Zalves pamatskola Neretas novadā, kas likvidēta pirms desmit gadiem – iepriekšējās reformas laikā.

  1. gads noslēdzies. Pagājuši deviņi mēneši no Lielzalves muižas atdzimšanas sākuma, ja par tādu uzskatām ļoti savdabīgu talku. Autofotoorientēšanās brauciena Sēlija ’19 organizatoru mudināti un pagasta atbalstu saņēmuši, ieteicām 27. aprīļa brauciena dalībniekiem uz 8-10 minūtēm piestāt šīs muižas parkā. Autobraucēju komandas viena pēc otras šajā dienā sakopa pa mazai daļiņai no bijušās skolas parka, kas rosināja turpināt iesākto un palīdzēt pagastam plašās parka teritorijas kopšanā. Parka vidū, var teikt – „sauca pēc palīdzības” senā skolas ēka, kuras bagātās vēstures priekšā jānoliec galva. Tad vēl nedomājām par pašas skolas ēkas turpmāko likteni. Kad atsaucās atbalstītāju balsis, mēs sapratām, ka vēl ir iespēja. Zalvieši nolēma turpināt parka sakopšanas darbus, iesniedza sava novada pašvaldībai projektu. Par iegūtajiem 500 EUR tika izzāģēti liekie un traucējošie koki parka vienā pusē, atvesta grants parka celiņiem. Tika nolemts, ka varētu uzsākt arī pašas Lielzalves muižas kungu mājas sakārtošanas darbus, lai gan ēkas tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs. Augustā kopīgi sarīkojām otru parka sakopšanas talku un ar pagasta atbalstu uzsākām pašas ēkas tīrīšanas darbus. Tā kā bijušās pamatskolas ēkai, kas šos gadus stāvējusi neizmantota, nebija paredzēts kāds pielietojums, radās iespēja tajā veidot Sēļu kluba apmešanās vietu. Šo ideju atbalstīja arī Neretas novada dome, jo bijusī muižas kungu māja, celta ap 1676. gadu, parks un tajā esošā klēts (1868) ir nozīmīgs kultūrvēsturisks objekts. Saglabātu muižu ēku Sēlijā ir maz, salīdzinot ar Vidzemi, Kurzemi un pārējo Zemgali. Ir iespēja bijušo Zalves pamatskolu pārveidot par interesantu tūrisma objektu, tā papildinot tūrisma piedāvājumu Sēlijā. Skaistais parks un abas senās ēkas padarīs mazā ciematiņa vidi vēl patīkamāku un interesantāku.

2019.gada 28. decembrī, pēc desmit gadu pārtraukuma bijušajā Zalves pamatskolā svētkiem tika saposta Ziemassvētku eglīte. Viesu uzņemšanai sakārtotas vajadzīgās telpas, kurinātas apaļās krāsnis un klāts tējas vakara galds. Vēl ļoti tālu līdz kādreizējās muižas kungu mājas spožumam, bet Sēļu kluba vēlēšanās ienest svētku sajūtu vecajā skolas namā piepildījās. Starp Ziemas saulgriežiem un Jauno gadu Lielzalves muižas kungu mājas Rožu zālē, kas baltām sniegpārslu bumbām un rotaļīgām griestu gaismiņām rotāta, pulcējās tuvi un tāli ciemiņi, gan savstarpēji pazīstami, gan pilnīgi sveši. Desmit gados bijušie skolēni izauguši, vecie skolotāji nevar vairs atnākt. Sakuplojušas ģimenes, mainījušies laiki un dzīves vietas, bet ar skolas vārdu kādreiz saistītie būs šajā namā vienmēr, kaut domās.

Ne salidojums, ne ēkas atklāšana, bet vienkārši – svētki. Ziemassvētki – saulgrieži un Kristus piedzimšana, aizejošā gada atceres svētki, svētki, veltīti zalviešiem, atmiņām un piemiņai. Sēļu klubam – svētki mazai uzvarai, kas dod gandarījumu un apliecinājumu tam, ko darām un kāpēc esam. Pasākums šoreiz bija veltīts pasakām, jo arī aizejošais gads vecajam skolas un muižas namam līdzinājies sēļu pasakai, kurā var notikt viss,- iespējamais un neiespējamais. Te ir sagadīšanās un nejaušības, sapņi un brīnumi, cerība un ticība, labais un ļaunais, bet mēs zinām, kas uzvarēs. Vakara gaitā izstāstījām divas pasakas – par Piparkūku, kas “ripo” pa Zalvi, un par mazo Lielzalves muižas velniņu un viņa draugiem, kas arī paši bija ieradušies. Protams, ieradušies kopā ar savām blēņām un Ērberģes muižas raganām,  lai pabaidītu mūsu viesus. Velniņi varbūt devās atpakaļ uz klēti nakšņot, bet viesi mājas saimnieces Ilgas Ceras vadībā pa gaišākiem un tumšākiem koridoriem izstaigāja skolu. Pēdējā telpa bija Muižas lasītava, kur lasāmas grāmatas un reizē baudāma tēja vai kafija, pavadot laiku sarunās un dziesmās. Iespējams, ka pēc gada tiksimies atkal starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, kā to ierosināja klātesošie.

Notikumu gaitu dokumentēja ne tikai viesi ar saviem telefoniem, bet arī fotogrāfs Dainis Ormanis no Jēkabpils. Lielzalves muižas Viesu grāmatā bija parakstījušies vairāk nekā septiņdesmit vakara dalībnieki, bet zināms, ka daudzi to neizdarīja,- pasākuma dalībnieku skaits bija daudz lielāks. Par to prieks un gandarījums! Senā māja gan vietējiem zalviešiem, gan aizbraukušajiem bijusi un ir nozīmīga viņu dzīves daļa,- tā jāsaglabā. Bijušo neatsaukt, bet varam atgriezt dzīvību šajā namā, palīdzēt tam celties no sagrūšanas nolemtības, glabājot atmiņas par mazo lauku skoliņu, kurai ir mātes sirdssiltums un bērnības gaišums. Pasākuma rīkotāji saka paldies gan vakara viesiem un dāvinātājiem no plašas apkārtnes, gan palīgiem svētku rīkošanā!

Ir jauna gada sākums un laiks plānot, un darīt iesāktos darbus. Ceram, ka turpināsies sadarbība starp Sēlijas novadiem un, ka arī mūsu ieceres palīdzēs ciešāk turēties kopā Sēlijai, lai reformu laikus izmantotu savas plašās Sēļzemes atzīšanai gan valstiski, gan mūsu domāšanā. Ceram, ka visi novadi Sēlijā būs vienoti par to, ka – Sēlijai būt! Latgalē spriež, ka mēs tādi klusi un nemanāmi. Ticēsim un pierādīsim, ka protam, varam un spējam pastāvēt!

Senākā Lielzalves muižas kungu mājas daļa būvēta vācu kungu laikos, bet to cēla ne jau viņi, bet vietējie ļaudis, kas liela daļa bija senās sēļu tautas pēcteči 17. gadsimtā, tātad – sēļi. Atgriežoties leģendām apvītajā mājā, mēs parādām godu ne tikai bijušajai Zalves skolai, bet arī saviem senčiem, kuru mantojums ir mūsos.

Skan neierasti šie vārdi – Lielzalves muiža. Visiem zināma Mazzalve, Ērberģes muiža, kas jau pazīstama kā aktīvs pagasta un novada centrs, kā populārs tūrisma objekts. Līdz ar muižu aiziešanu vēsturē bija zudis Lielzalves vārds. Nu to esam atkal cēluši gaismā, lai Sēlijai atgrieztu savulaik pazīstamu muižu, senajās kartēs ierakstītu un vismaz Kurzemes-Zemgales hercogistē labi zināmu. Varbūt tā būs pasaku muiža, bet varbūt vēstures stāsts par vēl vienu skaistu un kultūrvēsturiski bagātu vietu. Varbūt abi kopā.

Sēļu klubs novēl visiem Sēlijā gaišu un radošu 2020. gadu!

 

 

Lielzalves muižas kungu mājas atdzimšana!

Veiksmīgi uzsākti bijušās Zalves pamatskolas jeb Lielzalves muižas parka un galvenās ēkas sakopšanas darbi, tomēr ir daudz neatliekamu pasākumu ēkas saglabāšanai.

Biedrība Sēļu klubs  un zalvieši būtu pateicīgi par ziedojumiem!
Reģ. Nr. 50008220371,
Swedbank  konts LV26HABA0551037972430,
tālr. 27071996

http://seluklubs.lv/?page_id=3615 Apsaimniekošanas plāns