Muižas vēstures kalendārs

 

 21. gadsimts

2020. gads

 

 

afiša-5

IZSTĀDE  LIELZALVES MUIŽĀ  /bijušajā Zalves pamatskolā/

 “UZRUNĀJAM  PAVASARI!”

no 21. marta līdz 25. aprīlim trešdienās un sestdienās no 10.00 līdz 14.00

 

Lielzalves muižas Ziemassvētku eglīte

2019. gada 28. decembrī

                                                                              Foto: staburags.lv

Starp Ziemas saulgriežiem un Jauno gadu Lielzalves muižas kungu mājas Rožu zālē sanākuši tuvi un tāli ciemiņi. Pasākumu vada Ilga Cera (Piparkūka) un Ilma Svilāne ( Žagata Cecīlija)
Mājas saimniece Ilga iejutusies Piparkūkas lomā un izstāsta pasaku par Piparkūku, kas ripo pa Zalvi.
Pasakas varonis – mazākais velniņš Rūdolfiņš ar draugiem

Notikumu gaitu dokumentē fotogrāfs Dainis Ormanis
Lielzalves muižas pasaku par velniņu Rūdolfiņu lasa Maija Mačeka

Mazzalves raganiņas Lielzalves muižā, garām lidojot…

 

Visam līdzi dzīvoja Neretas novada pašvaldības pārstāve Žanna Miezīte
  Rūdolfiņš jau noguris

Noslēguma sarunas pie tējas tases

Latvijas valsts dzimšanas svētkos – 2019.

2019. gada novembris
2019. gada 10. novembris
Valsts karogs Latvijas svētkos pie Sēļu kluba ēkas Lielzalves muižā

[ Zalvītes upe 2019. gada 12. novembrī.

“Nevienam nevajag… tikai vēji klusu dzied, brīžiem, liekas, raud. Raud par aizmirsto skolu, aizaugušajām puķu dobēm un parka taciņām. Vien melnā marmora plāksne pie sienas vēstī, ka te bijusi skola. Tajā iegravēti vārdi:

Šī nav iešana projām-

Šī ir nākšana šurp.

/I.Auziņš/

Šajā pilī no 1922.g. 1. oktobra līdz 2009.g. 1. jūlijam atradās Zalves pamatskola.

Mūsu skolai labu vēlot,

Imants Auziņš, Jānis Bērziņš, Valentīns Cers, Pāvils Cvetkovs, Andris Guļāns, Austris Kronītis, Inta Savicka, Kārlis Valdemiers, Vilnis Vietnieks.

Paldies! Jums, bijušajiem skolas absolventiem.” /Dzidra Zariņa, Zalves pagasta Goda pilsone. Zalves grāmata. Neretas novada Zalves pagasts apcerēs, atcerēs, tēlojumos, dzejā, attēlos. SIA “Jēkabpils drukātava”, 2014.,163.lpp./

 

Pirmo reizi rakstos Lielzalve (Gros-Salwen) minēta 1554. gadā,– pirms 465 gadiem. Pēc Livonijas ordeņa valsts sabrukuma zemes gar Zalvītes upi izlēņoja bijušajam ordeņa komturam Vilhelmam fon Effernam (1545-1607). (komturs-ordeņa pārvaldītās zemes iecirkņa priekšnieks)

16.gs. beigās un 17. gs. sākumā Lielzalves muiža pieder Vilhelmam fon Efernam (Effern), ko pēc viņa nāves manto sieva Elizabete (no 1607. vai 1617.), bet pēc viņas nāves – meita (no 1688.).

Lielzalves muižas pils jeb kungu māja celta 1676. gadā (tātad -Elizabetes laikā) Zalvītes upes krastā. Tā bijusi cietokšņa veida, ar biezām akmens sienām un tumšām ejām.

 1688. gadā  parādu dēļ muižu ieķīlāja. 1710. gada Lielā mēra epidēmijas laikā Zalves apkārtnē nomira liela daļa iedzīvotāju. 1744. gadā Zalves muižu pārdeva Krustpils un Skaistkalnes dzimtkungam Nikolajam Korfam.

Pēc Kurzemes hercogistes aneksijas un iekļaušanas Krievijas impērijas sastāvā Zalves muižu ieguva Platons Zubovs (1767-1822), kas 1821. gadā apprecējās ar Teklu Valentinoviču.

1826. gadā pēc precībām ar Zubova atraitni Teklu Ignatjevnu Zubovu muižu ieguva grāfs  Andrejs Petrovičs Šuvalovs(Шувалов, 1802-1873). 1845.-1846. gadā viņš veica muižas ēku remontu, pēc tam muižu izrentēja.

1855. gadā Zalvi mantoja viņa dēls Pēteris (?) Andrejevičs Šuvalovs (1827-1889), kurš vēlāk kļuva par Baltijas ģenerālgubernatoru (1864-1866). Tā kā Zalves apkārtnes meži bija zvēriem bagāti, muižas īpašnieki bieži rīkoja medības ar augstu viesu piedalīšanos. Viņa vienīgais dēls bija grāfs Andrejs Petrovičs Šuvalovs (1865-1928), kas Krievijas impērijas armijā sasniedza ģenerālmajora pakāpi (1912), piedalījās Krievijas pilsoņu karā, 1920. gadā emigrēja uz Šveici.

Jau 1900. gadā Zalves muižā ievilka telefonu, lai grāfs varētu paziņot par savu ierašanos uz medībām.

Pēc 1920. gada agrārās reformas Lielzalves muižu sadalīja jaunsaimniekiem, uz bijušo muižas kungu māju 1922. gadā pārcēla skolu. Otrā pasaules kara laikā skolā bija iekārtots vācu armijas kara hospitālis.